Eksperti iesaka nodibinājumam «Rīga 2014» uzlabot komunikāciju ar cilvēkiem

Lai gan Rīga nule kā kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu, komunikācija ar cilvēkiem un arī starptautiski ir nepietiekama,  Latvijas Televīzijas raidījumā „100g kultūras. Diskusija” atzina eksperti.

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) docente Agnese Hermane raidījumā norādīja, ka rīkot kultūras pasākumu Centrāltirgū bijusi laba ideja, taču tā „beidzās ar mākslinieku paštīksmināšanos un nesasniedza auditoriju, arī pasākums „Arēnā” bija grūti skatāms, tas nebija izdevies”. Savukārt kolosāla ideja bijusi grāmatu draugu ķēde.

Docente uzskata, ka komunikācija ar cilvēkiem ir nepietiekama. Arī zīmolvedības speciālists Guntis Stirna pauda viedokli, ka ir vajadzīgas vairāk sociāli aktīvu ideju, lai piesaistītu cilvēkus apmeklēt kultūras galvaspilsētas pasākumus.

„Sabiedrības iesaistīšana būtu lieliska iespēja, lai radītu piederības sajūtu iedzīvotājos. Tā jūtas tad, ja tu esi līdzautors. Skatoties uz labāku vai sliktāku izrādi, man šī piederības sajūta nerodas. Cik es esmu runājis ar cilvēkiem, viņi piekrīt, ka [kultūras galvaspilsētas] projekti ir vairāk pēc tāda izbraukuma cirka, mazāk pēc apkaimes vajadzībām vadīti,” secināja Stirna.

Komunikācija nav žurnālistu uzaicināšana vai preses relīzes. Komunikācija bija grāmatu ķēde, jo tā padarīja piederīgu kultūrai,” uzsvēra Stirna.

Tikmēr „Rīga 2014” programmu vadītāja Aiva Rozenberga kritiku noraidīja.

„Par Centrāltirgu – tas ir ciniski pateikt, ka tas nav vajadzīgs. Pārdevējas ar acīm asarās to skatījās.. Viņi bija tās dienas varoņi. Bez cilvēkiem, kas stāvēja grāmatu ķēdē, šāds pasākums nebūtu iedomājams. Es ar viņiem lepojos un šis pasākums ir palikusi kā mūsu zīme,” uzsvēra Rozenberga. „Tirgus ir vieta, kur visi satiekas, visas tautības, pārtikuši, nepārtikuši. Tā nebija mākslinieku paštīksmināšanās. Daudzi šie notikumi bija pašu darbinieku radīti.”

Viņa arī nepiekrita, ka no ārvalstu žurnālistiem būtu bijusi pārāk maza interese.

Savukārt nodibinājuma „Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle norādīja, ka nodibinājuma mērķis ir pēc iespējas vairāk cilvēku iesaistīt kultūras aktivitātēs. Arī viņa uzskata, ka mediju reakcija ir bijusi adekvāta un starptautiski ir sasniegts mērķis – Rīga tiek  atpazīta kā kultūras galvaspilsēta.

Hermane vēl piebilda, ka cilvēkiem nav saprotamas kultūras pasākumu lielās izmaksas.

„Noorganizēt pasākumus kultūras pasākumiem nesagatavotās vietās izmaksā kaut kādus ciparus. Summas, kas tiek tērētas tehniskām lietām, sastāda lielāko īpatsvaru. Es piekrītu, ka mākslinieki paliek pabērna lomā un honorārus nesaņem. Salīdzinot ar citiem pasākumiem un, zinot kultūras pasākumu organizēšanas virtuvi, izmaksas bija adekvātas, ja ne mazas,” pārmetumu atspēkoja Čivle.

"100g kultūras. Diskusiju" iespējams noskatīties šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt