Eksperti: Eiropas kultūras galvaspilsētas titula ieguvējus pēc uzvaras gaida smags darbs

10. maijā taps zināms, kura no reģionālajām Latvijas pilsētām – Daugavpils, Liepāja vai Valmiera – 2027. gadā kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Latvijas Radio aptaujātie eksperti ir vienisprātis, ka uzvara konkursā ir tikai pirmais solis. Pēc tam pilsētai būs smagi jāstrādā, lai izveidotu ne tikai daudzveidīgu un pievilcīgu kultūras piedāvājumu, bet arī veicinātu pilsētas attīstību, kas pēc tam nesīs pienesumu tās ekonomikai.

Eksperti: Eiropas kultūras galvaspilsētas titula ieguvējus pēc uzvaras gaida smags darbs
00:00 / 04:31
Lejuplādēt

Uzvara Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursā var veicināt šīs pilsētas starptautisko atpazīstamību, palielināt tūristu skaitu un investīcijas, bet uzvara vien to nenodrošinās. Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs teic, ka konkurss ir tikai viens no instrumentiem, kā veicināt pilsētas attīstību, līdz ar to nav nozīmes, kura no reģionālajām pilsētām – Daugavpils, Liepāja vai Valmiera – uzvarēs šajā konkursā.

Lielākais jautājums, vai pilsēta uzvaras gadījumā spēs efektīvi izmantot šo uzvaru konkursā kā instrumentu dzīves kvalitātes celšanai.

"Mūsdienās pilsētu vidū ir starptautiska konkurence par augsti kvalificētiem un radošiem iedzīvotājiem. Tieši šie cilvēki, ja atbrauks uz pilsētu ciemos, iespējams, izvēlēsies šo pilsētu par savu dzīves vietu, atnesīs uzņēmējdarbības uzplaukumu, līdz ar to arī ekonomisko izaugsmi. Tieši tādēļ šajā globālajā konkurences cīņā uzvar pilsētas ar labāko dzīves kvalitāti," uzsver Oļegs Krasnopjorovs.

Latvijas Bankas ekonomists pauž, ka šajā konkurences cīņā priekšrocība nav tikai lielpilsētām. Arī mazām pilsētām ir daudzas priekšrocības. Tomēr svarīgi, ka pilsēta līdz ar kultūras dzīves attīstīšanu neatstāj novārtā arī citas dzīves kvalitātes – sākot no drošības un beidzot ar transporta satiksmi.

"Vai ārzemniekam būs viegli nokļūt Liepājā, Valmierā vai Daugavpilī? Ar sabiedrisko transportu tas prasa vairāku stundu braucienu no Rīgas. Ja līdz 2027. gadam transporta infrastruktūra nebūs sakārtota, tad no uzvaras konkursā nebūs lielas jēgas," spriež Krasnopjorovs.

Vēl viens būtisks aspekts ir drošības sajūta pilsētā. Vai var uzticēties pilsētas iedzīvotājiem un tur sajusties droši. "Vai patiešām visi ārzemnieki var būt pārliecināti par to, ka Daugavpilī jutīsies droši? Es par to šaubos, jo, atverot internetu, var paskatīties visus komentārus, kas tur sarakstīti. Un, iespējams, nodomās, ka Daugavpils nav droša pilsēta un nemaz tur nebrauks, lai kāds būtu Daugavpils kultūras piedāvājums," novērojumos dalās Krasnopjorovs.

Ekonomists uzsver, ka pilsētām arī pēc uzvaras konkursā ir jāstrādā, nevis lai izpatiktu ārzemniekiem, bet uzlabotu dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem: "Ja kāda pilsēta vēlēsies uzbūvēt kaut ko grandiozu, lai izpatiktu ārzemniekiem, kā tas ir olimpiskajās spēlēs, tad no tā varētu būt vairāk ļaunuma nekā labuma, jo tas viss tiek uzbūvēts par nodokļu maksātāju naudu un tās visas grandiozās būves mazās pilsētās nav efektīvas."

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava atminas, ka 2014. gadā, kad Eiropas kultūras galvaspilsētas gods tika Rīgai, tad tūristu skaits pieauga par 14% un ārvalstnieki Latvijā uzturējās vairākas dienas. Tas nozīmē, ka arī vairoja ienākumus naktsmītņu un ēdināšanas uzņēmumiem, kā arī tērēja naudu par transportu un vēl citiem pakalpojumiem. Šīrava cer, – fakts, ka konkursā piedalās trīs reģionālās pilsētas, veicinās reģionālā tūrisma attīstību: "Šādi starptautiski pasākumi vienmēr pievērš papildu starptautisko uzmanību gan no tūrisma profesionāļu, gan klientu, gan mediju puses. Paralēli šiem kultūras galvaspilsētas notikumiem mēs varam stāstīt par Latviju kā tūrisma galamērķi kopumā. Protams, viens ir tie tūlītējie ekonomiskie ieguvumi, kas seko šādam pasākumam vai šī pasākuma laikā. Tie ir visi pakalpojumi, kas tiek izmantoti. Šiem lielajiem pasākumiem līdzi nāk starptautiskais, pozitīvais tēls. Tas var rezultēties ar kādiem starptautiskiem kultūras projektiem vai kādu tradīciju iesākšanu."

Piemēram, notikumiem vai festivāliem, kas turpinās ilgstoši, ne tikai gadā, kad konkrētā pilsēta ir Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt