Eksperti: Arhitektūra vairs nav tikai jauna uzcelta ēka

Latvijas Arhitektūras gada balvas nacionālā žūrija vairāku mēnešu rūpīga darba rezultātā ir izvērtējusi 56 konkursam iesniegtos darbus un izvirzījusi 16 pusfinālistus, kurus tālāk vērtēs un labāko izraudzīs starptautiska žūrija. Pēc padarītā darba nacionālās žūrijas pārstāvji un nozares eksperti atzīst -  arhitektūra vairs nav tikai gatava uzcelta ēka.

Žūrijas pārstāvis arhitekts Miķelis Putrāms sarunā "Kultūras Rondo" atzīst - darbus izvērtēt ir pietiekami sarežģīti, tomēr lielu ieguldījumu devusi iepriekšējā gada balvas žūrija, izstrādājot vērtēšanas kritērijus: "Mums jāsaka paldies pagājušā gada nacionālajai žūrijai, kas izstrādāja vērtēšanas kritērijus, un šogad mēs visus darbus skenējām cauri šiem kritērijiem, jo tas ir veids, kā mēs vienojamies par vērtībām. Žūrijā ir deviņi cilvēki un, protams, katram ir savs subjektīvs skats. Mums bija daudz diskusiju, bet kritēriji bija viena no lietām, uz ko balstīties," saka Putrāms.

Otra svarīga lieta vērtēšanas procesā bijusi pieteikto arhitektūras darbu apmeklējums klātienē.

Dažbrīd tas diametrāli pretēji maina sajūtu - kā tas ir, kad skaties uz attēliem un rasējumiem, un kā tas ir, kad aizbrauc uz vietas un izjūti to telpas gaismu, smaržu, apkārtējo cilvēku attiecības ar pilsētu, ārtelpu. Tas ir tik ļoti svarīgi, kā ēka attiecas pret apkārtni. Bez apmeklējuma arhitektūru nav iespējams vērtēt," uzsver Putrāms.

Arhitekti Miķelis Putrāms un Linda Krūmiņa (birojs "Made arhitekti") ir pagājušā gada Lielās balvas ieguvēji – viņi projektējuši Saldus Mūzikas un mākslas skolu. Krūmiņa neslēpj, ka, iespējams, balvas iegūšana ietekmējusi arī tālāko profesionālo darbību. "Šis ir bijis brīnišķīgs gads. Ir patīkams rezultāts lielajam darbam. Ja nebūtu rezultāta un patīkamās garšas, iespējams, turpmāk būtu grūti strādāt. Šobrīd strādājam pie Latvijas paviljona projektēšanas "Expo" izstādē Milānā 2015. gadā. Iespējams, tam, ka mēs uzvarējām konkursā, ir kāda saistība ar rezonansi, kas izskan pēc gada balvas saņemšanas,” saka Krūmiņa.

Saldus gadījumā objektu veidojām, nedomājot par to, kā tas izskatīties, bet kā cilvēki tur jutīsies. Tad projektēšanas process ir jēgpilnāks. Domāju, ka tā varam skatītes arī uz vēsturisko arhitektūru un rekonstrukcijām – nevis vizuāli, bet uz to, kas tur ir domāts, kādas funkcijas, kāds ir ideoloģiskais pamats," piebilst Putrāms.

Kā izcilu piemēru vēsturiskā un mūsdienīgā veiksmīgai līdzāspastāvēšanai Krūmiņa min Zaigas Gailes projektēto Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas rekonstrukciju Lāčplēša ielā: "Lai arī tā ir rekonstrukcija un restaurācija, patiesībā tas ir ļoti laikmetīgs darbs. Arhitektūra nav tikai jauna māja, arhitektūra var būt arī šāda - atkarībā, kā uz restaurāciju raugās.”

Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ķibilds novērojis, ka no 16 šī gada arhitektūras labākajiem darbiem trīs arhitekti strādājuši pie vairākiem darbiem - restaurators Ilmārs Dirveiks, arhitekte Zaiga Gaile un arhitektūras students Helvijs Savickis. "Ja runājam par jauno paaudzi Latvijas arhitektūrā, tad, manuprāt, tur viss ir kārtībā. Helvijs ir supertalantīgs gaišs čalītis, kurš pamanījies pielikt roku gan "Arhis" projektētajam "Top!" veikalam Salacgrīvā, gan sanācis pašam kopā ar kolēģiem radīt skeitparku pašā Vecrīgas sirdī," uzsver Ķibilds.

Tāpat Ķibilds izceļ televīzijas raidījuma "Ziemeļu puse" sēriju par Rīgas un Kopenhāgenas ūdensmalām kā apliecinājumu tam, ka mūsdienās arhitektūra spēj ieziet ārpus rāmjiem un stiliem.

Arhitektūra mūsdienās sen vairs nav kādu konkrētu stilu izpausme, arhitektūra ir kas daudz vairāk nekā tikai būvniecības un projektēšanas izpausme. Arhitektūra vairs nav tikai gatavas uzceltas ēkas. Arhitektūra ir arī domāšana, sabiedrības līdzdalība savas dzīves telpas veidošanā," norāda Ķibilds.

Tomēr jau tradicionāli Latvijas Arhitektūras gada balvai visvairāk tiek iesniegti restaurācijas un rekonstrukcijas darbi, arī šis gads nav bijis izņēmums. Ķibilds skaidrojumu meklē vēsturē:

Tas ir likumsakarīgi. Vēsturiski skatoties, padomju laikos vide, arhitektūra un vēsturiskais mantojums tika degradēts. Paldies Dievam, ka mums tā mantojuma ir ļoti daudz un ka mēs to varam arvien kvalitatīvāk apgūt. Vairāku gadu garumā jau pierādījies, ka Latvijas arhitektūras spēks un attīstības potenciāls varētu būt tieši mantojuma apgūšana," Ķibilds.

No šī gada balvas pusfinālistiem Krūmiņa īpaši izceļ ielu telpu restaurāciju Kuldīgas vecpilsētā: "Tas, kā izdevies vēsturiskas kvalitātes saglabāt līdzās jaunām, funkcionālām kvalitātēm uz ielas, tas ir bijis daudzu gadu mērķtiecīgs darbs. Un tam ir rezultāts – tā nav tikai viena iela vai pagalms, bet tas vesels komplekss. Ceru, ka starptautiskajai žūrijai Kuldīga būs patīkams pārsteigums."

Arī Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ķibilds uzsver kuldīdznieku neatlaidīgo un mērķtiecīgo darbu: "Kuldīga ir baigie malači. Apbrīnojams ir pašvaldības cilvēku fanātisms un tas, kā viņi pozitīvā nozīmē kā auni iet uz savu mērķi un vēlas dabūt Kuldīgu iekšā UNESCO mantojuma sarakstā."

Vērtēšanas kritēriju mums bija ļoti daudz, un katrs apskatīja kādu atsevišķu arhitektūras vērtību. Objekti, ko varam izcelt kā izcilus, ir tie, kas spējuši ļoti daudz kvalitātes telpā radīt," uzsver arhitekts Miķelis Putrāms.

Raugoties nākotnē, žūrijas pārstāve arhitekte Linda Krūmiņa saka – gribētos, lai iesniegto darbu skaits tomēr būtu lielāks. "Gribētos, lai gada skatē mēs patiešām varam paskatīties uz darbiem, kas rada pilnīgu ainu, lai mēs justu – jā, tā ir Latvijas arhitektūras aina."

Kā vēstīts iepriekš, nacionālā žūrija ir nosaukusi 16 labākos aizvadītā gada arhitektūras darbus. "Latvijas Arhitektūras gada balvai 2013" izvirzīti: Daugavpils cietokšņa Nikolaja vārtu un tilta restaurācija; ielu telpu restaurācija Kuldīgas vecpilsētā; kāpņu telpu restaurācija Rīgā, Elizabetes ielā; kultūras pils "Ziemeļblāzma"; Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskā centra attīstības koncepcija; Talsu kultūras centrs "Radošā sēta"; Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas rekonstrukcija; Rīgas Doma restaurācija; Austrumlatvijas koncertzāle jeb Latgales vēstniecība "Gors" Rēzeknē; dzīvojamais komplekss "Čiekurkrasti" Baltezerā; Ģipša fabrikas dzīvojamā kvartāla 2. kārta Ķīpsalā; veikals "Top!" Salacgrīvā; dizaina vadlīnijas uzņēmuma "If Apdrošināšana" klientu apkalpošanas centriem; grāmata "Kuldīga: arhitektūra un pilsētbūvniecība"; urbāno sporta veidu pasākumu cikls "Manual: Urban Sports and Architecture" un televīzijas raidījums "Ziemeļu puse, 40. sērija. Rīgas un Kopenhāgenas ūdensmalas".

Apbalvošanas ceremonija notiks 16. maija vakarā, un šogad tas būs plašs un brīvi pieejams publisks pasākums Vecrīgā, Torņa ielā pie vēsturiskā Arhitektu nama, un vēlāk to varēs redzēt arī Latvijas Televīzijas pirmā kanāla ēterā.

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti