Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras vadītāja Anda Laķe raidījumā atzina, ka pašreiz Latvijas kultūras kanons neilustrē mūsu identitāti un arī nesaliedē sabiedrību, kas bija tā izveides mērķis.
„Mūsu kanons labi parāda mūsu mākslu nozaru sasniegumus, ja kāds atver kanona mājaslapu. Kanonā ir nosauktas mākslinieciski augstvērtīgas lietas, bet ne kultūras vērtības," secināja Laķe. Ja kultūras kanonā būtu jāatspoguļo Latvijas nācijas kopīgās vērtības, pēc Laķes domām, tā būtu sarežģīta diskusija.
Savukārt Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis atzina, ka kanonā ir maz Latvijā dzīvojošo mazākumtautību vērtību, taču kanona uzdevums ir vienot ne tikai mazākumtautības un latviešus, bet arī dažādas paaudzes.
„Kultūras kanona viens no svarīgiem uzdevumiem, lai mums būtu kopīgi stāsti. Lai gan tas nav veidots pēc vienotiem principiem, tur var atrast daudz stāstu," uzskata Latkovskis. Pēc viņa domām, pašreizējo kanonu nevajadzētu noniecināt, taču to varētu papildināt. „Kanonam jābūt atvērtam, bet nevajag visu sabāzt uzreiz, tad būs lielas problēmas un brāķi," viņš norādīja, aicinot šajā procesā iesaistīt sabiedrību.
Arī teātra režisors Dmitrijs Petrenko uzskata, ka kanons atspoguļo ekspertu viedokli, kas neapšaubāmi ir jārespektē, bet tas neataino sabiedrības vērtības. „Pagaidām tas ir saraksts, tas ir ļoti labs saraksts, bet tas ir saraksts, kas ir ielikts internetā," kritisku viedokli pauda Petrenko.
Tikmēr skolotāja Inese Pitkeviča apliecināja, ka viņai kā pedagogam šis kanons ir noderīgs, jo kalpo kā zināms atskaites punkts. Vienlaikus viņai kā skolotājai ir grūti atrast pamatu, ka sarakstā iekļautā vērtība tiešām ir vērtība. Arī viņa uzskata, ka kanonu vajadzētu papildināt, un viena no iespējām ir konkursi. „Es šajā kanonā gribētu redzēt tās vērtības, kas saistās ar cilvēciski morālām vērtībām, kas ir aktuālas visos laikos," aicināja Pitkeviča.
Latvijas kultūras kanons līdzīgi kā citās Eiropas valstīs izveidots kā izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā. Kultūras kanonā iekļautas Latvijas kultūru raksturojošās vērtības dažādās mākslas jomās, ar kurām lepojamies un kurām vajadzētu veidot ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamatu, nodrošinot piederības izjūtu Latvijai.
Darbs pie Latvijas kultūras kanona veidošanas tika sākts 2007.gada nogalē, izveidojot ekspertu darba grupas septiņās nozarēs - arhitektūra un dizains, kino, literatūra, mūzika, skatuves māksla, tautas tradīcijas, vizuālā māksla. Patlaban kultūras kanona izveide ir noslēgusies, un to veido 99 kultūras vērtības.
