Publiskās runas kvalitāte noteikti ir uzlabojusies,” atzīst Veckalne, stāstot, ka, lai arī atzīme 5 un 4 nav tikusi nevienam no desmit deputātiem, ekspertiem bijis prieks par vairāku deputātu valodas prasmju progresu, humora elementu izmantošanu un to, cik viņi labi prot uzrunāt auditoriju.
Runas kultūras eksāmenā stabila otrā vieta tikusi Sergejam Dolgopolovam. Par to patīkami pārsteigti bijuši arī valodas eksperti.
„Sākumā vilcinājāmies, vai viņu iekļaut šajā pētījumā, jo pārējiem deviņiem deputātiem latviešu valoda ir dzimtā valoda, taču, klausoties viņa uzstāšanos, nolēmām, ka viņu vērtēsim, jo bijām ļoti patīkami pārsteigti,” skaidro eksperte.
Ekspertus pārsteidzis ne tikai tas, ka Dolgopolovs runā praktiski bez akcenta, pareizi uzsverot latviešu vārdus un pareizi stiepjot latviešu patskaņus, bet arī tas, ka viņš ievēro pareizu tembru un intonāciju.
„Var just, ka publiskā runa viņam nesagādā nekādas problēmas,” norāda Veckalne.
Arī eksprezidenta Valda Zatlera runas prasmes ir progresējušas, secinājuši eksperti.
Manuprāt, ir apsveicami tas, ka Zatlera kungs nav apstājies pie esošās situācijas un strādājis ar sevi,” stāsta Veckalne. „Vēlos uzsvērt, ka tādas iespējas ir ikvienam. Valodas zināšanas un publiskās runas prasmes nav iekaltas akmenī. Tās var mainīt ikviens, un Zatlera kungs ir tipisks pozitīvais piemērs.”
Ar pētījumu eksperti vēlējušies pievērst uzmanību pareizam latviešu valodas lietojumam un to, cik svarīga ir latviešu valodas pareizība un publiskas runas kvalitāte tieši populāru cilvēku runā un uzstāšanās prasmē.
"Ar pētījumu nevēlējāmies nevienu nopelt un pamācīt, drīzāk uzsvērt labo un sniegt ieteikumus visiem," atgadinot par pētījuma mērķi, Veckalne norāda, ka vairāk domāt par publiskās runas niansēm vajadzētu Augustam Brigmanim.
Sazvanīts, Zaļo un Zemnieku savienības deputāts atzina, ka viņa valodas prasmes ir tiešs atspoguļojums atzīmei, kāda viņam bijusi latviešu valodā skolā, proti, vairāk par 3 viņam tajā laikā neesot bijis. Savukārt sacerējumos Brigmanim bija 5. Deputāts norāda uz satura nevis gramatiskās kvalitātes nozīmi.
Pētījumā bija iekļauti arī divi Nacionālās apvienības deputāti - Imants Parādnieks un Raivis Dzintars, kuri novērtējumā palika krietni aiz Dolgopolova. Skaidrojot iemeslus, Veckalne uzsver pieredzi, kas jaunajiem deputātiem ir mazāka nekā Dolgopolovam, kurš politikā jau ir daudzus gadus.
Pētījuma gaitā eksperti vērtēja desmit pēc nejaušības principa izvēlētu Saeimas deputātu uzstāšanos sabiedriskās un neatkarīgās televīzijas ziņu raidījumos, kā arī laikrakstu interneta portālu veidotajos video projektos. To vidū Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja un frakcijas "Vienotība" deputāte Solvita Āboltiņa, frakcijas "Zaļo un Zemnieku savienība" frakcijas priekšsēdētājs, deputāts Augusts Brigmanis, frakcijas "Vienotība" deputāts Atis Lejiņš, frakcijas "Saskaņas centrs" deputāti Sergejs Dolgopolovs un frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, Saeimas neatkarīgā deputāte Elīna Siliņa, "Reformu partijas" deputāts Valdis Zatlers, Nacionālās apvienības "Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" deputāti Raivis Dzintars un Imants Parādnieks, un frakcijas "Zaļo un Zemnieku savienība" deputāts Uldis Augulis.
Ekspertu grupā darbojās: Ilva Liepiņa-Milzarāja - pieredzējusi ziņu diktore un komunikācijas konsultante ar 20 gadu darba pieredzi televīzijā un radio, publisku pasākumu organizēšanā un vadīšanā; Aiga Veckalne - valodu eksperte, "Skrivanek Baltic" direktore; Juris Baldunčiks - Dr. philol., LZA Terminoloģijas komisijas priekšsēdētājs, Ventspils Augstskolas Lietišķās valodniecības centra direktors un Tulkošanas studiju fakultātes profesors; Vasilijs Ragačevičs - valodu eksperts, "Skrivanek Baltic" direktores vietnieks, un Arvils Šalme - Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes Sastatāmās valodniecības un tulkošanas nodaļas asociētais profesors, latviešu valodas pētnieks.
