Muzeju apmeklētība ir viens no rādītājiem, ko savā pētījumā analizējusi domnīca „Creative Museum”. Viss sācies pirms pieciem gadiem kā izpēte par muzeju darbinieku atalgojumu un izaudzis līdz vairākas interesantas tēmas aptverošam pētījumam, kam dots kopīgs apzīmējums „Muzeju efektivitāte”.
“Tas [pētījums] nav bijis ar mērķi kādu izcelt un kādu kritizēt. Šis pētījums drīzāk ir ar mērķi aktualizēt to, ka muzeju darbs sastāv no daudziem dažādiem aspektiem.
Mēs nevaram runāt par apmeklētāko muzeju, ja neskatāmies uz muzeju krājumu politikām, krājumu papildināšanu, pētniecības rezultātiem, izstāžu darbību,” norāda Zelča-Sīmansone.
Pētījumā iezīmējas vairākas kopsakarības. Piemēram, muzeju savstarpējai sadarbībai jābūt koordinētākai: “Muzeji nedrīkstētu palikt katrs savā saimniecībā un domāt par efektivitāti savas vienas institūcijas ietvarā. (..) Diskusija parādīja, ka mēs nedomājam nacionālā muzeju kopkrājuma kategorijās līdz tādiem kurioziem, ka mums atklājas vienādi priekšmeti kolekcijās, ka mēs nezinām, kas pie kolēģiem notiek un ko viņi krāj, ka krājuma politikas nav pieejamas publiski.” Šos jautājumus jau tagad būtu iespējams risināt, un tam neesot vajadzīgs papildu finansējums.
Tāpat izgaismojās problēmas sadarbībā izstāžu vai ekspozīciju veidošanā. Paplašinot sadarbību, būtu iespējams no ārpuses piesaistīt dizainerus, arhitektus, IT speciālistus, starpdisciplinārus speciālistus no universitātēm un mākslas centriem. Tas ļautu veidot izstrādes, kas pieejamas plašākam lokam.
Vienlaikus gan „Creative Museum” vadītāja norāda, ka pēdējos desmit gados situācija mainās: “Ir trieciennieki muzeji, kas dara, iet, tīklo, piedalās: Mākslas muzejs, Tukuma muzejs, savā ziņā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.”
Tāpat pēdējos desmit gados muzeji ļoti centušies palielināt apmeklētāju skaitu, un daudziem tas sekmīgi izdevies. Līderi šajā jomā ir Rundāles pils muzejs, Turaidas muzejrezervāts, Nacionālais mākslas muzejs, arī Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs.
Taču līdztekus apmeklētāju skaita pieaugumam muzeji šajos gados zaudē skolēnu auditoriju.
To eksperte skaidro ar sarežģīto darbu ar bērniem, kā arī skolu grūtībām aizvest bērnus uz muzejiem.
Taču būtiski pieaudzis individuālo apmeklētāju skaits, kas tiek skaidrots ar sociālo mediju popularitātes pieaugumu. “Muzeji ar ierobežotajiem mārketinga līdzekļiem spēj sasniegt jaunas auditorijas, līdz kurām viņi ar tradicionālā mārketinga rīkiem nekad nenokļuva,” norāda eksperte.
Turklāt piecu gadu laikā būtiska loma bijusi muzeju rekonstrukcijai: “Ir kvalitatīvi rekonstruēti vairāki muzeji, par kuriem, iespējams, mainījuši priekšstatus – atklājies jauns, svaigs muzejs ar jauniem servisiem, uz kuru gribas iet ar ģimeni, draugiem, uz randiņiem, ar bērniem.” Turklāt līdz ar rekonstrukcijām muzeji spējuši kvalificēties Eiropas muzeju gada balvām, kas arī ietekmē apmeklētāju pieplūdumu.
Taču eksperte arī uzsver, ka tuvākajā nākotnē muzejiem ir ļoti būtiski attīstīties:
“Kad mēs visi būsim jaunos muzejus izgājuši, apbrīnojuši, tad sāksim gaidīt no viņiem jauna līmeņa piedāvājumu.”
Vienlaikus viņa uzsver kādu bīstamību – atjaunoto ēnā paliek tie muzeji, kas netiek pie papildu finansējuma. Lai gan arī šie muzeji turpina veidot izstādes un piesaistīt apmeklētājus, taču no profesionāļu viedokļa tie saskaras ar problēmām. “Krājums fantastisks, bet viss pārējais, kas saistās ar infrastruktūru, izstāžu veidošanas iespējām nolaistajā infrastruktūrā, servisa nodrošināšanu, pašlaik izskatās kā gaismas gadu attālumā,” piebilst eksperte.
Ja šajos muzejos, kas sāk palikt ēnā, netiks ieguldīts, plaisa muzeju starpā turpinās augt.
