Atsaucība no brīvprātīgajiem bijusi negaidīti liela. Pieteikušies gan jaunieši, kuri līdz šim iesaistījušies sabiedriskās aktivitātēs, gan arī Vēstures un filozofijas fakultātes pēdējo kursu studenti. Tāpat ir pieteikumi no svešvalodu skolotājiem un tulkiem.
Interese par ekskursijām jau šobrīd ir liela, jo biļetes pieejamas arī iepriekšpārdošanā. Eiropas kultūras galvaspilsētas čekas mājas projekts rosina diskutēt arī par Stūra mājas likteni, taču vēsturnieki jau šobrīd bažījas, ka pēc projektā tā atkal tiks atstāta novārtā.
Vēsturnieki apmācījuši un izvēlējuši astoņus patstāvīgos gidus, kas vadīs ekskursijas Stūra mājas telpās un prezentēs Okupācijas muzeja sagatavotās ekspozīcijas par to, kas bija čeka - par organizāciju, tās hierarhiju, darbību dažādos laika posmos, kā arī par čekas upuriem, to piemiņas vietām.
Dienā, kad pirmo reizi topošos gidus ieveda bijušajā padomju laika Valsts drošības komitejas jeb čekas mītne Rīgā, viena no pretendentēm, vēstures studente Monta Barbina stāstīja, ka konkursam pieteikties motivējusi vēlme šo vēstures posmu skaidrot jaunajai paaudzei.
Esmu dzimusi tajā laikā, kad Padomju Latvijas vairs nebija, tāpēc bija interese pieteikties konkursam. No ārpuses māja kā arhitektūras objekts ir iespaidīga, neskatoties uz tās tumšo vēsturi," norāda Monta Barbina.
Savukārt vēl kāda gida vietas pretendente Benita iepriekš vadījusi dažādas ekskursijas vācu valodā. Arī viņa stāstīja, ka interese par ēku bijusi vienmēr, taču vienlaicīgi atzīst, ka ikdienā strādāt Stūra mājā varētu būt arī emocionāls pārbaudījums, zinot vēsturiskos faktus par konkrētām ieslodzīto mocību vietām namā.
Šeit daudziem iestājās mūžība - gan gaidot, gan negaidot. Tas ir drausmīgi, tādu mūžību nevienam nenovēlētu. Dažādas ekskursijas ir vadītas, bet šāda veida pirmo reizi. Tas ir ļoti būtiski un nozīmīgi latviešu un krievu tautas vēsturei," uzsver gide.
Konkursa laikā Latvijas Okupācijas muzejs saņēma 48 pieteikumus no dažādu vecumu un profesiju brīvprātīgajiem. Vēsturnieks Rihards Pētersons ir viens no jauno gidu skolotājiem šajā kultūras galvaspilsētas "Rīga 2014" projektā. Vēsturnieks neslēpj prieku par faktu, ka ēka beidzot būs pieejama sabiedrībai teju kā muzejs, un, viņaprāt, nams līdz oktobrim patiešām atdzīvosies.
"Es nezinu, kā cilvēki reaģēs uz to, ko mēs te rādīsim, būs jau tādi, kuriem ir pavisam mazs priekšstats par to, kas ir totalitārisma sistēma. Bet tieši tas, ka ēka tiks atvērta sabiedrībai, ir lielākais pluss. Ēka ir stāvējusi jau septiņus gadus, un tas man ir raisījis vislielākais bažas, ka ēka nonāks tādā stāvoklī, ka to nāksies nojaukt," saka Pētersons.
Ēku svarīgi atdzīvināt, jo tai ir gan kultūrvēstures pieminekļa statuss, gan arī vispārizglītojoša funkcija par vienu no Latvijas vēstures traģiskajiem posmiem. Turklāt, piemēram, Ungārijā, Lietuvā, Vācijā šīs drošības komitejas ēkas ir atvērtas sabiedrībai un vēstures pētījumiem. Pētersons gan atzīst, ka nav skaidrības, vai stūra māja Rīgā būs atvērta arī pēc projekta.
Tātad cerības un pārliecības man nav. Jābūt spējai reakcija no sabiedrības un no speciālistiem, varbūt arī no cilvēkiem, kuriem ir kāda ietekme. Tam jābūt diezgan kompleksam viedoklim no dažādām pusēm, lai panāktu, ka valsts savā attieksmē pret šīs ēkas tālāko likteni izdarītu kādas korekcijas, jo šobrīd nav nekādu plānu," atzīst Pētersons.
Kā vēstīts iepriekš, no 1. maija līdz oktobrim apmeklētāji Stūra mājā jauno gidu pavadībā varēs apskatīt ieslodzījuma kameras, pagrabus, pratināmo personu pārvadājamo liftu, kā arī izmeklētāju kabinetus un vairākas izstādes ēkas augstākos stāvos.
