Šis aspekts gan ir viens no strīdīgākajiem un karstāk debatētajiem jautājumiem ceļā uz digitālo vienoto tirgu.
Radošā satura veidošana nav hobijs, bet profesija, tā šonedēļ ikgadējā ziņojumā par stāvokli Eiropas Savienībā uzsvēra Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers.
Savā gandrīz stundu garajā runā viņš pievērsās arī vienam no lielākajiem izaicinājumiem ceļā uz digitālo vienoto tirgu – izmaiņām autortiesību regulējumā.
Junkers uzsvēra – žurnālistiem, izdevējiem un autoriem par viņu darbu jāsaņem taisnīga atlīdzība, neatkarīgi no tā, vai darbi tapuši studijās vai dzīvojamās istabās, vai tie tiek izplatīti internetā vai kioskos.
Arī par digitālo ekonomiku atbildīgais komisārs Ginters Etingers pauda pārliecību, ka radošās nozares tikai iegūs no komisijas piedāvātajām reformām.
„Mēs vēlamies, lai komponisti, dziedātāji, orķestri, filmu veidotāji, rakstnieki un citi radoši cilvēki saņem pienācīgu samaksu par to, ko mēs visi lietojam,” sacīja Etingers.
“Mēs gribam novērst pirātismu un nodrošināt, ka tiešsaistes platformas samaksā pienācīgu daļu no reklāmās nopelnītās naudas tiem, kuri nodrošina viņu saturu. Ir jānovērš plaisa starp naudas daudzumu, kas tiek nopelnīts, un pavisam nelielo atlīdzību, ko no tā visa saņem satura veidotāji,” skaidroja komisārs.
Eiropas Komisijas priekšlikumi paredz, ka tiešsaistes platformām, tai skaitā, piemēram, interneta meklēšanas gigantam „Google” nākotnē varētu būt jāmaksā par ziņu un pat tikai īsu kopsavilkumu pārpublicēšanu.
Iepriekšējais regulējums tapa pirms 15 gadiem, kad ziņu dzīve internetā vēl bija pavisam citāda, tādēļ Eiropas lielākie izdevēji Komisijas priekšlikumus apsveikuši kā „vēsturiski svarīgu soli”.
Citās domās gan ir tiešsaistes rīku īpašnieki un viņu aizstāvji, piemēram, eiroparlamentāriete Jūlija Reda no Vācijas Pirātu partijas.
„Junkera kungs, pirms diviem gadiem es par jums balsoju, jo jūs solījāt autortiesību reformu, kas nojauktu valstu robežas un mobilizētu Eiropas digitālo potenciālu. Bet šodien komisija piedāvā gluži pretējo – jūs faktiski neņemat vērā nacionālās atšķirības valstu autortiesību likumos. Tā vietā jūs rosināt, ka izdevējiem jāsaņem samaksa par to, ka kāds internetā pievieno saiti uz viņu rakstu. Nē, vienkārši nē!” pauda Reda.
“Tas tikai apgrūtinās Eiropas tehnoloģiju kompāniju iespējas konkurēt pasaules tirgū, ierobežos vārda brīvību tiešsaistē un samazinās mediju daudzveidību. Turklāt Eiropas Parlaments jau vairākas reizes šo priekšlikumu ir noraidījis!” uzsvēra Reda.
Eiropas Komisijas pieņemtie priekšlikumi Digitālā vienotā tirgus stratēģijai aptver arī daudzus citus jautājumus, tostarp labāku pārrobežu piekļuvi interneta saturam – filmām, grāmatām, raidījumiem, un arī digitāliem materiāliem un tehnoloģijām, ko izmanto studenti un pasniedzēji.
Visus šos priekšlikumus gan vēl sagaida karstas diskusijas Eiropas Parlamentā. Un, lai tie iegūtu likuma spēku, tie vēl būs jāpieņem Eiropas Savienības Padomei.
