Atskats pasākuma vēsturē
Eiropas kultūras mantojuma dienas (EKMD) aizsākās 1985. gadā pēc Eiropas Padomes iniciatīvas. To mērķis ir sekmēt Eiropas iedzīvotāju izpratni par Eiropas kultūras bagātību un daudzveidību, radīt lepnumu par savu valstu materiālo kultūru, padarīt to vairāk pieejamu. Šobrīd EKMD norisinās nu jau 50 valstīs, pulcējot 20 miljonus apmeklētāju. Katru gadu tiek izvēlēts cits temats un organizēti kultūras pasākumi, lai izceltu vietējās tradīcijas, arhitektūru un mākslas darbus. Kultūras mantojums palīdz apvienot eiropiešus neatkarīgi no viņu kultūras tradīcijām, valodas vai reliģiskās pārliecības. Latvija EKMD piedalās jau kopš 1995. gada, un pasākums katru gadu raisa arvien lielāku sabiedrības interesi. Nu jau otro gadu lielu uzmanību pašmāju objektiem veicina arī pandēmijas situācija, kas liek īpaši novērtēt savas valsts materiālo mantojumu – atklājam Latviju no jauna! Būtiski, ka pasākuma laikā ir pieejami arī tādi objekti, kas citādi ir apmeklētājiem slēgti.
Daudzveidīgi un apdraudēti
Arī mūsu sabiedrībai joprojām jāatgādina, cik daudzveidīgs ir kultūras mantojums, cik ļoti tas ir klātesošs mūsu ikdienā un kā ietekmējis paaudžu likteņus.
Šā gada tēma šim mērķim ir ļoti piemērota – transports un tā attīstība skar visu sabiedrību neatkarīgi ne no viena “burbuļa”.
Vēsturiski transporta attīstība ir ietekmējusi pilsētu un ostu vietas, ceļi ir savienojuši stratēģiskos punktus, tehnikas attīstība radījusi industriālos pieminekļus, dzelzceļi un mehāniskais transports lielā mērā ir izveidojuši infrastruktūru un mūsdienu ainavu. Daudzi no transporta veidiem ir aizgājuši nebūtībā, atstājot vien senas liecības vai nostalģiskas atmiņas.
Vikingu laivu kapsētas vai zirgu pasta stacijas ir tiešām tāla pagātne un nešķiet atgūstama, bet slēgtie dzelzceļa posmi, tukšās stacijas un pamestie lidlauki sabiedrībai uzdod virkni pārmetošu jautājumu. Vai tiešām viss, kas nenes ekonomisko labumu, būtu jānojauc, jāpārveido, jāpamet? Iepriekšējās paaudzes pilnveidoja tehnisko domu, strādāja sev un nākotnei – vai drīkst to nojaukt ar vieglu roku? Vai tas kādreiz būs atgūstams? Industriālie pieminekļi jo īpaši ir pakļauti pārsteidzīgas iznīcības riskam, jo to vērtība pieaug ar laiku un ir saprotama vien lielāku procesu kontekstā.
Transporta attīstība kā progresa simbols
To, cik plaša ir bijusi transporta attīstības ietekme uz mūsu vēsturi un industriālo ainavu, palīdzēs saprast teju simt dažādu objektu. Tie pavērs plašu mantojuma spektru – sākot ar ceļiem, tiltiem, kanāliem un dzelzceļa stacijām, beidzot ar lidlaukiem, bākām un pašu spēkratu kolekcijām. Cilvēks vienmēr ir vēlējies pārvietoties un redzēt tālāk, kas savukārt virza attīstību – ceļu krustpunktos veidojās pilsētas, pārceltuves veicināja tirdzniecību, pie dzelzceļa līnijām tapa strādnieku ciemati, pie lidlaukiem tika uzceltas lidostas.
Mobilitātei attīstoties, vēl nesen modernā transporta infrastruktūra kļuvusi par vēstures mantojumu, vienlaikus veidojot kvalitatīvu vidi mūsu dzīvei, kā arī iedvesmojot inovācijām un atklājumiem. Pagātnē aizgājuši senie kariešu ceļi un pasta stacijas, šaursliežu dzelzceļi un dirižabļu angāri, bet dzelzceļa stacijas, bākas, tilti un pārceltuves kalpo mums joprojām – pat būdami industriālie, arhitektūras, vēstures vai mākslas pieminekļi. Transporta līdzekļos un to infrastruktūrā iemiesojušās sava laika progresīvākās tendences un inženiertehniskais novatorisms, tie veicināja ražošanu un dizaina attīstību.
Ar uzsvaru uz sliedēm
2021. gads Eiropas Savienībā ir pasludināts par Eiropas dzelzceļa gadu, tāpēc šā gada EKMD programmā tas akcentēts īpaši. Arī dzelzceļa vēsture ir kultūras mantojuma sastāvdaļa, kas atgādina par tā ieguldījumu Eiropas labklājības veidošanā un dzelzceļa lomu progresīvu tehnoloģiju izstrādē.
Ar transportu un pārvietošanos saistītajā kultūras mantojumā savijas tehniskā izcilība un radošums, praktiskais labums un estētika, tāpēc šī joma ir saistoša visplašākajam interesentu lokam.
Tikpat plaša un daudzveidīga ir objektu saimnieku piedāvātā programma, kas aicinās gan divu dienu velobraucienā pa dzelzceļa sliedēm, gan piedāvās piemineklī nokļūt ar laivu, aicinās uz zaļumballi vai lidojumu virs Rīgas vēstures konkursa uzvarētājam. Visi pasākumi, kas iecerēti teju astoņdesmit objektos, maksimāli plānoti brīvā dabā un ar regulētu apmeklētāju plūsmu. Uzsvars tiks likts uz kvalitatīvu informāciju un izziņas materiāliem, kas ļaus objektus labāk izprast, novērtēt un saglabāt nākotnei. Virs visiem deviņdesmit diviem plīvos īpašais EKMD karogs un akcentēs to īpašo vērtību.
Turpmākajās nedēļās piedāvāsim plašāku ieskatu dažādās EKMD objektu tipoloģiskajās grupās (tilti, dzelzceļa stacijas, aviācijas mantojums, ūdenstransports u.c.), kā arī iepazīstināsim ar pasākumu programmu.
Eiropas kultūras mantojuma dienas: Transports
Publikācijas top sadarbībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.
