Dienas ziņas

Briselē sākusies Eiropadome

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Eiropas Parlamentā runāts par Dziesmu svētkiem

Eiroparlamentā spriež par kultūras mantojumu un mūsdienu apdraudējumu tam

Eiropas Savienība 9ES) pasludinājusi 2018.gadu par Kultūras mantojuma gadu, jo tieši daudzveidība, kopīga vēsture un kultūras bagātība tas ir tas, kas veido Eiropu tādu, kāda tā ir šodien. Tam par godu Eiropas Parlamentā notika konference, vēršot uzmanību uz kultūras mantojumu un kultūras problēmām mūsdienās, kad vieni no lielākajiem draudiem un iespējām reizē ir internets un globalizācija.  

Materiālās un nemateriālās kultūras mantojums Eiropā ir bagāts, un daudzi nav vienisprātis, vai pašreizējā kultūrpolitika spēj nodrošināt, ka tas arī nākotnē tikpat bagātīgi papildināsies

Lai gan kultūras joma nav ES institūciju pārziņā, bet katras dalībvalsts pašas atbildība, tomēr Eiroparlamenta rīkotājā kultūras mantojuma konferencē izskanēja aicinājumi Eiropai aktīvāk iestāties par kultūras nozares aizsardzībā.

Elektroniskās mūzikas pionieris Žans Mišels Žārs aicināja risināt autortiesību aizsardzību, it īpaši interneta vidē, kur “Youtube” nemaksā satura autoriem.

“Kā nākas, ka Verdi dzīvoja pārticībā, bet Mocarts beidza nabadzībā? Tāpēc, ka viens no viņiem varēja baudīt intelektuālā īpašuma aizsardzību bet otrs – ne,” uzsvēra Žans Mišels Žārs.

Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) šajā konferencē ļoti uzskatāmi pierādīja, ka Latvija nemateriālais kultūras mantojums ir dzīvs – dzīvāks nekā Rietumeiropā.

Ministre Eiropas kultūras mantojuma konferencē stāstīja par Latvijas Dziesmu un deju svētkiem un to saistību ar citiem Eiropas kultūras un vēstures strāvojumiem.

“Dziesmu un deju svētkos mēs varam izlasīt daudz no Eiropas kultūras vēstures. Mēs tur redzam Mārtiņa Lutera ietekmi, mēs tur redzam hernhūtiešu brāļu draudžu ietekmi, un galu galā Dziesmu svētki stāsta par savu izcelsmi, kas ir saistīta ar vācbaltiem – 19.gadsimtā, kas pirmo reizi sanāca Rīgā kopā un kā kori organizēja pirmo dziedāšanas festivālu,” stāstīja ministre.  

Savukārt slavenais pianists un diriģents Daniels Barenboims pauda bažas, ka mūsdienu izglītība neveicina kultūras izpratni.

“Diemžēl mūsdienu pasaulē jūs varat būt kulturāls cilvēks, pat ja jums nav nekāds kontakts ar mūziku – ne aktīvi spēlējot, ne pat klausoties. Nav iemesla neizturēties pret mūziku kā pret normālu priekšmetu skolās – tāpat kā pret matemātiku, literatūru un ģeogrāfiju,” pauda Barenboims.

Viņš arī norādīja, ka nacionālisms nav atbilde uz visur klātesošo globalizāciju, kas cenšas vienādot kultūru un mazināt tās daudzveidību. Tomēr tieši nacionālisms šobrīd piedzīvo atdzimšanu Eiropas politikā – kā atbilde uz globalizāciju.

Vai nacionālisma uzplūdi Eiropā ir labas ziņas kultūras mantojumam? Mākslas vēsturniece un Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete (“Vienotība”) uzskata, ka “tās ir daļēji labas ziņas”.

“Tāpēc, ka nacionālismam parasti piemīt tā īpašība savu kultūru pacelt un savu identitāti, un jebko, ko mēs darām – pacelt pāri pārējiem kā labāku, gudrāku un godīgāku. Un tas neizbēgami noved pie zināmas cenzēšanas – jo viss, kas neietilpt kādā šaurākā izpratnē par to, kas ir pareizā latvietība, tas tiek izspiests ārā,” pauda Kalniete.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti