Nemateriālā kultūras mantojuma vērtības ietver sevī paražas, spēles, mutvārdu izpausmes formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar tām saistītus instrumentus, priekšmetus un kultūrtelpas. Jau trīs gadus Latvijā Nemateriālā kultūras mantojuma vērtības apzina un apkopo īpašā sarakstā.
“Kad šīs vērtības tiek ierakstītas šai sarakstā, tad tajā brīdī valsts arī apņemas tās sargāt, aizstāvēt un popularizēt,” skaidro Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve Gita Lancere.
Šobrīd Latvijas Nacionālais kultūras centrs ir izsludinājis jaunu nemateriālā kultūras mantojuma vērtību apzināšanu. Pieteikumus vērtēs padome, kuras sastāvā ir gan zinātnieki un pētnieki, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem nemateriālo vērtību izcelšanai balstās tradīciju pārmantojamībā.
“Varbūt tieši aizvakar vai pirms diviem gadiem radītas lietas vēl nebūs tradīcija. Tā veidosies tajā brīdī, kad notiek kaut kāda nodošana tālāk. Vai nu tas tiek mantots ģimenē vai mazliet plašāk, ciema vai novada ietvaros,” stāsta Gita Lancere.
“Tie galvenie kritēriji ir, pirmkārt, lai šī vērtība ir dzīva, lai tā nebūtu muzejiska lieta, ko vari apskatīties grāmatās. Otra lieta ir, vai tas ir tik svarīgi, ka ar to ir vērts lepoties, vai to ir vērts rādīt arī valstiskā līmenī. Varbūt, ka katras saimnieces prasme vārīt kādu konkrētu ievārījumu nebūs tieši šī saraksta mērķis.”
“Es iesaku paskatīties apkārt, varbūt uzreiz nedomājot par sarakstu. Bet paskatīties tuvu, sev ģimenes lokā, kas ir lietas, ko mēs mantojam.
Mēs jau nemantojam tāpēc, lai to uzturētu. Mēs mantojam to, kas mums noder dzīvē,” turpina Lancere.
Pieteikumus Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam iespējams iesniegt Latvijas Nacionālajā kultūras centrā līdz 31. maijam.
