Kultūras rondo

Neatkarības laika teātris: Olgas Žitluhinas ieguldījums laikmetīgajā dejā

Kultūras rondo

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā top izstāde "Krāsainā Latvija"

Dzīvā folklora: darbavietās kā tautas garamantu izpētes lauks

Dzīvā folklora – darbavietas kā tautas garamantu izpētes lauks

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Latviešu folkloras krātuvē glabājas liecības par dažādu sociālo grupu māksliniecisko saziņu. Pētnieks Toms Ķencis uzsver, ka līdz ar modernizāciju daudz plašāk iespējams aplūkot arī darbavietu folkloru. Attīstoties dažādiem medijiem, arvien biežāk tiek dokumentēts darbavietās notiekošais, piemēram, ar pašbilžu uzņemšanu vai e-pasta saziņu. Savas darbvietas vēstures pētīšanai pievērsušies arī paši folkloras krātuves darbinieki.

Darbavietas iekļaušana folkloras pētniecības uzmanības lokā

Kā Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” stāsta Latviešu folkloras krātuves vadītāja Rita Grīnvalde, viena no folkloras definīcijām to skaidro kā māksliniecisku saziņu mazākās vai lielākās kopienās. Kopš industrializācijas perioda sākuma, kas sabiedrības vērtību orientāciju ievirzīja modernitātes virzienā, folklora sāka cirkulēt arī jaunajā darba vidē. To ne vienmēr, lai neteiktu vispār, fiksējuši folkloras pētnieki, tādēļ ka konkrētās pētniecības ieskatos folkloras dabiskā vide bija ģimene un dzimta, lauku vide.

Modernās struktūras, proti – darbavietas, folkloras pētniecības uzmanības lokā ir nonākušas salīdzinoši nesen – pagājušā gadsimta vidū.

Grīnvalde skaidro: “Latvijā tā interese bijusi fragmentēta, tīri pētnieciski, bet, pirms nāk pētniecība, ir folkloras vākšana. Sakritības dēļ padomju folkloristika, kas ap to pašu laiku ar citiem motīviem sāka interesēties par darbaļaužu māksliniecisko saziņu rituāliem un tiražētām folkloras vienībām, sakrīt ar to pašu laiku, kad Rietumu pasaulē pavisam nopietni pievēršas darba vides folklorai kā tādai.”

Grīnvalde piebilst, ka Latviešu folkloras krātuvē ir ne tikai liecības par teicējām – “sirmām māmuliņām pie vērpjamā ratiņa”, bet arī dažādu citu sociālo grupu mākslinieciskā saziņa, piemēram, starpkaru perioda cietumnieku un karavīru folklora. Skola arī ir aplūkota kā folkloras cirkulēšanas vide. Tāpat uzmanība pievērsta arī dažādām interešu grupām, piemēram, makšķerniekiem vai medniekiem, bet tieši darbavietu jeb profesiju folklora nav apzināti vākta un pētīta, ja vien neskaita padomju laikus. No neseniem pētījumiem krātuves vadītāja piemin Elīnas Gailītes apkopoto Rīgas bāru folkloru. Lauka pētījumu ietvaros Gailīte salīdzināja naudas aprites rituālus, saziņas kodus un pat ticējumus, kuri saistās ar šo vidi.

Darbavietas folklora no agrārajām kopienām līdz modernizācijai un mūsdienām

Latviešu folkloras krātuves pētnieks Toms Ķencis paplašina darbavietas teritoriju, noņemot tai ierobežotas telpas dimensiju. Kā norāda pētnieks, darba un darbavietas folklora saistāma arī ar laukiem, piemēram, darba talkas, kuru laikā notika apdziedāšana.

“Agrārajās kopienās jeb lauku sabiedrībās sakrita tas cilvēku loks, kuri tur dzīvoja un kuri tur strādāja. Līdz ar to tas nošķīrums starp darba folkloru un vietējo jeb kopienas ciema folkloru būtībā nebija,” pētnieks turpina. “Savukārt līdz ar sabiedrības modernizāciju izveidojās arvien vairāk atsevišķu darbavietu, kas bija atsevišķi no dzīvesvietām.

No kopienām, kurās cilvēki dzīvo, veidojās jaunas – profesionālās kopības.

Tajās bija sava folkloras aprite. [..] Līdz ar pagājušā gadsimta 30. gadiem attīstījās arī mediji. Fotogrāfija kļuva daudz pieejamāka. Lasītprasme bija ievērojami augstāka. Cilvēkiem bija vairāk brīvā laika. Visas šīs lietas summējās tajā, ka darbavietās notiekošais – tradīcijas, rituāli, sveikšanas vai panākumu atzīmēšanas – jo tuvāk mūsdienām, jo labāk dokumentēts.” Toms Ķencis piemin, ka mūsdienās šī dokumentēšana notiek ar “pašiņu” starpniecību biroja ballītēs. Tāpat par darbavietas folkloru veido arī apsveikuma kartītes, ar kurām apmaināmies pa pastu vai e-pasta saziņā.

Latviešu folkloras krātuvē glabājas interesanti darbavietas folkloras materiāli no Līgatnes papīrfabrikas. Tos pētnieki apkopojuši 50. gados, pierakstot, kā strādnieki runā, fiksējot dažādus teicienus no sapulcēm, kā arī dziesmas un saukļus. Toms Ķencis piebilst, ka pētnieki reizē vāca arī to strādnieku atmiņas, kas, piemēram, strādājuši tostarp cara laikā.

Par pētījuma objektu kļūst arī Latviešu folkloras krātuves darba vide

Rita Grīnvalde stāsta, ka folkloras krātuves pētnieki pēdējos gados īpašu uzmanību veltījuši savas nozares vēsturei, kas likumsakarīgi ietver arī pašas krātuves vēsturi. Oficiālajā līmenī tie ir saglabātie dokumenti un protokoli, kuros izmantota lietišķa valoda.

“Tam pretī ir neformāla saziņa, kas noris ik dienu un kurai arī ir kaut kādi artefakti, bet vairāk jau mutvārdu tradīcija. [..] Folkloristikas vēstures projektā esam uzsākuši intervēt pašu folkloristus – mūsu kolēģus un tos, kas bija kolēģi pirms divdesmit, trīsdesmit un četrdesmit gadiem. Šīs intervijas ir brīnišķīgs avots turpmākiem pētījumiem un pavisam noteikti ļauj labāk saprast to dzīvi, kāda ir bijusi un aizvien ir krātuvē,” stāsta krājuma vadītāja.

Reklāma kļūst par folkloru

Režisors Mārtiņš Grauds, kurš savā dzīvē uzņēmis vairākus simtus televīzijas reklāmu, kā vienu no reklāmas vides saziņas folkloras pazīmēm sauc no ārzemēm aizgūtos profesionālos terminus. Šie termini ikdienā tiek lietoti biroja vidē un filmēšanas laukumā. Reklāmai kā specifiskam medijam savulaik arī bija folkloras radītājas potenciāls, un tas veiksmīgi tika izmantots.

Droši vien ikviens var atsaukt atmiņā skumjo zēnu, kam nedod pelmeņus vai omulīgo piensaimnieku, kurš dejo ar siera rituli.

Šobrīd reklāmas no televīzijas vairāk pārvirzījušās uz modernākiem medijiem. Mārtiņš Grauds piebalso: “Reklāmu paliek mazāk, tās izmainās. Televīzijas reklāma ir pavisam samazinājusies.” Kā spilgtu piemēru no savas pieredzes viņš min “Zelta zivtiņas” reklāmu sērijas. To veidotāji katrā sērijā centās iekļaut vismaz vienu saukli, joku vai savdabīgu, atmiņā paliekošu izteiksmi. Toreiz arī ētera laiks bijis nesalīdzināmi lielāks, tāpēc cilvēkiem daudz kas no redzētā un dzirdētā palika atmiņā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti