Dzīsminīks Kārlis Kazāks: Latgalīši ir drūsmeigi pasceit, ka mes asam cytaida kultura

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Dzīsminīks i muzikis Kārlis Kazāks Latgolu sev atkluoja jau pyrma kaida laika, i niule arviņ bīžuok kuojis i dūmys vad iz iteini. Projektā „Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku” jis gastēja ari treis Latgolys vītuos, kas papyldynuoja na viņ juo latgalīšu volūdys zynuošonys, bet ari veicynuoja daudzys truopeigys atzinis par regiona ļaužu sovpateibom. Navar napīminēt – projekts „Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku” tikū sajiems ari Latgalīšu kulturys goda bolvu "Boņuks 2018”.

Raidījums "Kolnasāta": Kārlis Kazāks
00:00 / 00:00
Lejuplādēt
Divejūs godūs projektā jis apbraukuoja treis Latgolys vītys – Ludzu, Baļtinovu i Ondrupini. Kārlis Kazāks atkluoj, ka Latgola jam cīši pateik na viņ sirneiguos izjimšonys, bet ari skaneiguos volūdys deļ.

„Taida pošapzynuota pyrmuo īsapazeišona ar Latgolu, ruodīs, beja muns „Velomuzykys” projekts, kur mes ar ritinim braucem dzīduodami. Kai reize pyrmais braucīņs beja pa Latgolu, i tod es tai pyrmū reizi eistyn saprotu tū foršu cytaidū, kas ite volda. I leidz ar tū suoku vaira iz itū pusi braukuot… Latgalīši nadzan uorā nu sovys sātys i, ka tev pateik, tod tu atbrauc i teve nadazan paceli. Ir vīgli i forši ite byut,” tai par pyrmū apzynuotū īsapazeišonu ar Latgolu stuosta pats dzīsminīks i raidejumu vadeituojs.

Kārlis Kazāks sajem "Boņuka" bolvu
Kārlis Kazāks sajem "Boņuka" bolvu

Taipoš vīns nu Kārļa nūvāruojumu jau studeju godūs Jelgovā bejs, ka latgalīši vysod sasalosa kūpā i pabolsta cyts cytu. Kārlis turpynoj par cytom sovpateibom:

„Vīnolga, kas tu esi, ir sajiuta, ka tu esi gaideits i tys pyrmais moments ir cīši vīglys. Tu īīmi sāta i jau esi pi golda. Leidz goldam nav tuoli, bet paraugit itai Vidzemē…

Ka tai cīši vīnkuoršojūt saleidzynojam latgalīšus ar cytim, tod Latgolā tu par reizi esi sovejais i, kas zyna, varbyut ari īsapatiksi. Kūrzemē i Vidzemē tev nu suokuma juoīsapateik i tod – varbyut byusi ari sovejais. Latgolā nav tai, ka tu par reizi esi leidz golam pīdereigs.”

Itūšaļt Kārlis daudz moz saprūt latgalīšu volūdu, bet pīzeist, ka runuot gon byutu pagryuši.

„Myusu dažaideiba vysa lobuok pasaruoda ari tymā, kai mes runojam. Tei latgalīšu sirsneiba tok skaņ volūdā. Deļtuo jau tei volūda plyust. Pi kūrzemnīka tu puora vuordūs dabuosi par muti. Kūrzemnīks ir cytaids, tīšuoks, jam navajag garai runuot.”

Kārlis, pietejūt i atkluojūt sev vysaiduos Latvejis volūdys izlūksnis, bīži dūmuojs i runuojs ari par tū, kai tys ir, kod daudzys skaistys izlūksnis arviņ mainuos, pagaist.

„Bīži teik runuots par tū, ka tuos myusu kulturatškireibys neikst uorā, maņ redzīs, ka latgalīši itymā ziņā ir drūsmeiguoki pasceit, ka mes asam cytaida kultura…

Maņ jau saceja, ka izlūkšņu raidejums ir provokativs. Tod niule maņ golvā ir vēļ kaida provokativuoka līta – paraudzeit atrast mums kūpeigū ar mozuokumtauteibom Latvejā.”

Kārlis pīzeist, ka latgalīši komunikacejā i sadzeivuošonā atsaškir nu puornuvadnīku:

„Lela Latgolys prīškrūceiba ir tei sadzeivuošonys spieja, īraudzeit vīnam ūtru, tys ir koč kas, kas daudzvīt cytur Latvejā byutu juosavuica. Tys nanūzeimoj atdūt, ka mes vīns nu ūtra dabojam, na apzūgam.  Munā skatejumā tei vide, kurā es pats asu audzs, kod juosyt cytaidais i tod es pats byušu lobuoks, nav nikaids lobs rysynuojums. Tikai drūsmeigi asūt ar sovu varim poši nūsastyprynuot.”

Kārlis stuosta, ka pa reizei jam kaids vaicoj, voi naasūt žāl, ka tuos vysaiduos izlūksnis arviņ īt mozumā, niu juo vīdūklis ir drupeit atškireigs nu suokūtnejuo, kod ruodejīs, ka tys nav labi.

„Apstuodynuot koč kaidu procesu i tagad saceit, ka niule īkoņservēsim i byusim taidi, kai mes bejom, tys maņ nasaredzīs pareizi, bet tuos saknis tim, kurim ir, tuos pīturēt i saprast, nu kureinis tu ej, tys gon ir svieteigi, ka tū var.”

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti