Rīta Panorāma

Intervija ar Juri Lazdiņu

Rīta Panorāma

Izstāde '' Mazā Vera'' laikmetīgās mākslas centrā

Džemma Skulme: Brīvība ir jākopj kā puķu dārzs

"Pie brīvības ir jāstrādā, brīvība ir jākopj kā tavs dārzs, tavs puķu dārzs. Brīvība ir jāaplaista. Brīvībai ir jāplaukst," atminoties Latvijas okupācijas gadus un domājot par Latvijas nākotni, saka māksliniece Džemma Skulme.

Pirms vairāk nekā 70 gadiem Latvija zaudēja savu brīvību. Ceļš uz neatkarību bija ilgs, bet tās atgūšana nesusi jaunus izaicinājumus. Šajās dienās to biežāk nekā citkārt pārdomā māksliniece Džemma Skulme.

1940.gada 17.jūnijā Padomju Savienība okupēja Latviju. Māksliniece Džemma Skulme ir tās dienas aculieciniece: "Tas bija ļoti pēkšņi. Vecāki varbūt kaut ko runāja, bet es nedomāju... Tas bija pēkšņi, es biju laukos."

"Skolas biedrenes tika aizvestas. Mēs bijām klasē apmēram 30. No mūsu klases aizveda četras meitenes, no zēnu klases - vairākus zēnus. No visām klasēm, īpaši no pēdējām," stāsta Skulme.

Lūgta atminēties vairāk nekā 70 gadus senos notikumus, māksliniece teic, ka pārdzīvojumi mijās ar ikdienu: "Bet tas paradoksālākai ir tas, ka cilvēks dzīvo. Turpina dzīvot. Turpina mīlēt. Viss tomēr turpinās. Kaut kā tā sajūta, ka tas mūs neskars, tajā dzīvoja... Tas tāds ļoti liels naivisms."

Jautāta par pašreizējiem notikumiem Ukrainā, Skulme, piemin Krimu un norāda uz paralēlēm: "Vispirms parādās notikumu līdzība, ko mēs esam pārdzīvojuši. Un pēkšņi 21.gadsimta padsmitajos gados parādās līdzīga situācija. Arī padomju varai ienākot Latvijā 1940.gadā, bija no viņu puses arguments, ka tauta nobalsoja. Bet -  armijas klātbūtnē. Ienāca taču armija!"

Latvija brīvību atguva strauji, iespējams, nebijām tai īsti gatavi, tāpēc joprojām ne vienmēr spējam to novērtēt. Skulme uzskata, ka latvietim ir jāaug savā pašapziņā, lai nākotni veidotu pēc saviem ieskatiem.

Pie brīvības ir jāstrādā, brīvība ir jākopj kā tavs dārzs, tavs puķu dārzs. Brīvība ir jāaplaista. Brīvībai ir jāplaukst," uzsver māksliniece, piebilstot: "Ko tu pats izdarīsi un kas būs izdarīts, tas būs tas paliekošais, tas arī būs zināmā mērā pašapziņas pamats."

Par spīti visam - latvieši bija, ir un būs. Skulme netic tiem, kuri paģēr mūsu izzušanu: "Nē, es nedomāju. Mēs esam mēra laikus pārdzīvojuši, tas ir viens piemērs, kāpēc mūsu palika tik maz. Es vakar ar bērnu runāju  un viņš teica: "Es nevaru iedomāties, ka es nebūšu!" Viņš zina, ka viņš būs."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti