Dripe: Gaismas pils būvniecības procesā guvām divas mācības

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB)  jaunās ēkas jeb Gaismas pils būvniecībā Kultūras ministrija (KM) pilnīgi noteikti guvusi divas mācības, intervijā Latvijas Radio raidījumā „Kultūras Rondo” norāda  arhitekts, Kultūras ministrijas LNB projekta īstenošanas eksperts Jānis Dripe.

„Divas mācības mēs ieguvām pilnīgi noteikti no Nacionālās bibliotēkas būvniecības procesa, kas nebija vienkāršs, bet savā ziņā caurskatāms un labi saprotams," teic Dripe.

Viens, ka lielos objektos noteikti vajag ņemt starptautisku uzraugu, kas nav integrēts Latvijas sabiedrībā un mūsu korporatīvajās saitēs, reizēm korumpatīvās saitēs. Vajag institūciju, kas profesionāli ar to nodarbojas, un tā noteikti nav ministriju funkcija – būt par pasūtītāju," turpina eksperts, norādot, ka šī funkcija būtu jāpilda vai nu stiprai valsts nekustamo īpašumu struktūrai, vai kādai speciāli dibinātai aģentūrai ar pietiekamām pilnvarām.

Lai gan LNB jaunā ēka ir pabeigta un funkcionē, bet LNB ēkā paredzētā restorāna pabeigšanu Dripe prognozē uz 18.novembri, krīzes laikā panāktais kompromiss, samazinot finansējumu, atstājis neuzbūvētas vairākus objektus.

„Nav daudzstāvu garāžas pāri Akmeņu ielai, nav biroju centra ar papīra restaurēšanas centru, nav pazemes stāvvietaa,” uzskaita Dripe, uzsverot, ka „to var izdarīt turpmākajās kārtās. Ja valsts budžeta situācija uzlabosies, tas ap 2017.gadu sagaidāms, bet bibliotēkas pamatfunkcijām tas netraucē.”

Dripe atzīst, ka Rīgā vajadzība pēc kultūras infrastruktūras ir samilzusi, taču „mēs varam būt gandarīti par to, kas ir noticis reģionos – par „Goru”, Rotko centru, Cēsu koncertzāli, topošo Liepājas „Lielo dzintaru”.

„Rīga bez labas akustiskās koncertzāles un laikmetīgā mākslas muzeja ir palikusi pabērna lomā. Runājot par Dziesmu un deju svētku infrastruktūru, pamatā tiek domātas divas lietas. Stadions, kurā labi deju svētku funkciju varētu īstenot. Tas ļoti interesē arī visu sporta pasauli. Un, protams, vajadzētu savus uzlabojumus Mežaparka Lielajā estrādē,” stāsta eksperts.

Skaidrojot jaunas akustiskās koncertzāles un laikmetīgā mākslas muzeja projektu tapšanu, Dripe norāda, ka diezgan ilgi tika gaidīti Eiropas Komisijas (EK) lēmumi attiecībā pret finansējumu nākamajam finanšu periodam – 2014.-2020.gads.

„Eiropas Komisija ir lēmusi, ka aptuveni 80 miljonus eiro varētu šajā jomā investēt. Nosacījumi ir diezgan bargi,” uzsver Dripe, skaidrojot, ka summa varētu tikt dalīta uz pusēm. Viena puse tiktu investēta Deju svētku funkciju nodrošināšanai, bet otra – iespējai radīt koncertzāli un laikmetīgās mākslas muzeju.

Dripe nosauc par loģiskiem EK izvirzītos nosacījumus un līdzfinansējuma prasības.

Tas laiks, kad debesmanna vienkārši bira no debesīm, ir pagājis. Mums jādomā par ilgtspējīgu attīstību un arī, kā tas tiks uzturēts nākotnē,” teic Dripe.

Runājot par privātā līdzfinansējuma piesaisti jaunas kultūras infrastruktūras veidošanā, Dripe norāda, ka laba iespēja ir Kongresu nams, kuram gatavs tehniskais projekts.

Man prieks, ka pēdējais projekta risinājums parāda, ka tā var būt arī laba akustiskā koncertzāle ar parametriem, par kuriem mēs [KM] visu laiku bijām ar pilsētu [Rīgas domi] tādā radošā strīdā. Viņi ir izdarījuši visas aplēses, un to ir iespējams ar transformācijām padarīt gan multifunkcionālu, gan ar dabisko akustiku, kur reverberācijas laiks ir ap divām sekundēm, kas jau ir diezgan labs rādītājs,” stāsta Dripe.

Jau vēstīts, ka Rīgas Kongresu nama rekonstrukcijas plānotās izmaksas paredzētas 39,68 miljonu eiro apmērā. Pēc optimistiskām prognozēm, Kongresu nama rekonstrukciju plānots pabeigt trīs gadu laikā - līdz 2018.gadam.

Kongresu nama pārbūve ir viena no alternatīvām jaunas koncertzāles būvniecībai. Otra iespēja, kas tiek skatīta, ir koncertzāles veidošana kopā ar lielu starptautiskas nozīmes konferenču centru.

Ar Laikmetīgās mākslas muzeju ir līdzīgi, stāsta Dripe. Pilsētas piedāvājums to veidot Kaļķu ielā 1, ja Rīgas Tehniskā universitāte pārceļas uz Ķīpsalu.

„Tad ir mūsu vecās iestrādes Andrejsalā, kas ir juridiski sarežģījušās, un Skanstes ielas reģions,” atklāj Dripe.

Tā kā gandrīz visos minētajos gadījumos nav sasniegta vēl pat projekta izstrādes stadija, 2018.gada termiņu ēku pabeigšanai Dripe nosauc par „ārkārtīgi saspringtu". Privātas iniciatīvas gadījumā, pēc Dripes domām, tas esot iespējams.

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti