18. gadsimtā Prūsijā dzīvojošais luterāņu mācītājs Kristijons Donelaitis studējis Kēnigsbergas universitātē, bijis viens no pirmajiem lietuviešu dzejniekiem un spožs apgaismības laikmeta ideju paudējs. Izstādē Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā aplūkojami materiāli no Kaļiņingradas apgabala vēstures un mākslas muzeja filiāles, jo mūsdienās viena no lietuviešu literatūras pamatlicēja piemiņai veltītais muzejs atrodas Krievijas teritorijā, Kaļiņingradas apgabalā, ciematā Čistije Prudi.
Donelaitis “aizrāvās ar mūziku un, pirms kļuva par mācītāju, strādāja par mūzikas skolotāju. Viņš pats izgatavoja klavesīnu, kas tolaik bija moderns instruments. Meistaroja arī barometrus un konstruēja mikroskopu. Daudz laika veltīja, aizstāvot vietējo zemnieku tiesības,” stāsta Kaļiņingradas vēstures un mākslas muzeja direktora vietniece Olga Šķegalova.
Populārākā Donelaiša literārā darba – poēmas “ Gadalaiki” manuskriptu atrada vien 1945. gadā, kara izpostītā Lahštetas pilī. Tā bija laimīga sagadīšanās, jo unikālais manuskripts tika uziets kāda miruša kareivja rokās.
Mūsdienās poēma tulkota piecpadsmit pasaules valodās, tai skaitā arī latviešu. Par Donelaiša daiļradi savulaik interesējies arī Rainis.
Raiņa un Aspazijas muzeja vecākais eksperts Jānis Zālītis skaidro: “Pēterburgas studiju laikā latviešu studentu zinātniskajai biedrībai Rainis apņemas sagatavot materiālu par Donelaiti. Diemžēl sagatavotie materiāli kratīšanas laikā Panevēžā Rainim tiek konfiscēti, un vēlāk Slobodskas trimdas laikā Rainis cer atgriezties pie Donelaiša “Gadalaiku” tulkojuma un mudina Aspaziju meklēt žandarmērijas priekšnieku, lai atgūtu materiālus.”
Rainim Donelaiša darbus iztulkot tā arī neizdevās, bet iepazīties tuvāk ar lietuviešu dzejnieka biogrāfiju Raiņa un Aspazijas muzejā varēs līdz aprīļa beigām.
Savukārt neparastas lietas, kas atrastas noslēptas starp Raiņa un Aspazijas grāmatu lapām, var apskatīt izstādē “Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā”.
Izstādes kuratore Dora Pauzere stāsta, kā starp grāmatu lapām atrasti negaidīti priekšmeti: “Tad, kad tika atjaunota gan Raiņa un Aspazijas vasarnīca, gan Raiņa un Aspazijas māja Rīgā, mēs kārtojām grāmatas, lai pārvestu uz Raiņa un Aspazijas māju, kurā viņi bija vēlējušies, lai bibliotēka būtu visiem pieejama. Un bija brīdis, kad ļoti uzmanīgi pārskatījām katru grāmatu.”
Grāmatās tīši vai netīši ievietoto un atrasto lietu nelielo ekspozīciju papildina gleznotājas Ievas Jurjānes radītie mākslas darbi.
“Šis piedāvājums ieiet Raiņa un Aspazijas pasaulē caur mazu, reālu priekšmetu, kas ir atrasts viņu bibliotēkā, man bija kā sapņa projekts,
ka es drīkstu ielūkoties viņu dokumentālajā dzīvē, gan ar iztēli pietuvoties tam, kā tas varēja notikt,” uzsver māksliniece.
Ieva Jurjāne esot jutusies kā Šerloks Holms un nepaļāvās uz tikai savu interpretāciju. Visi dzejnieku attēli un silueti, kas ir ilustrācijās, gleznoti no fotogrāfijām, kas atrastas muzeja krājumos.
Izstādes “Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā” ekspozīcija veidota mobila, lai to varētu pārvietot arī uz citām izstāžu zālēm un muzejiem Latvijā.
