1991. gads sākās ar traģiskiem notikumiem Viļņā. Padomju militāristi nežēlīgi un reizē izmisīgi centās saglabāt varu pār bijušajām republikām. 13. janvārī, paredzot līdzīgu scenāriju kā kaimiņvalstī, Rīgā un citās pilsētās tūkstošiem cilvēku izgāja ielās un sākās tas, ko šodien atceramies kā barikāžu laiku. Par šo tautas vienotības brīdi stāsta arī vides izstāde Doma laukumā un pie Brīvības pieminekļa "Atceroties 1991. gada barikādes".
Izstādes rīkotājs, 1991. gada barikāžu muzejs, ekspozīciju ir sadalījis divās daļās. Viena daļa pie Brīvības pieminekļa hronoloģiski ataino 14 barikāžu dienu notikumus. Bet Doma laukumā vairāk stāsta par barikāžu dalībniekiem, ikdienu un atmosfēru. Pavisam izstādē skatāmas vairāk nekā 240 fotogrāfijas.
Lauma, kurai barikāžu laikā bija viens gadiņš, saka, ka šis nevardarbīgās pretošanās laiks burtiski iezīsts ar mātes pienu. Un tagad viņa atvedusi uz izstādēm savu meitu:
"Tas ir tik patriotiski un tik aizkustinoši, ka mūsu tauta bez ieročiem, bez nekā aizstāvēja Latviju. Un to es gribēju bērnam parādīt. Cik mēs esam stipri."
Ar kameru plecā arī šodien fotogrāfs un izstādes veidotājs Ilmārs Znotiņš to izrāda Valsts prezidentam un ir pārliecināts, ka tai laikā patriots bija ikviens. Par izstādi viņš teic, ka tajā apkopotas varbūt mākslinieciski ne izcilas, bet tās ir pašu dalībnieku bildes, kurās ir viņi paši – barikāžu varoņi.
Izstādes šogad barikāžu laiku aicina atcerēties bez lielas pulcēšanās.
