Sadaļas Sadaļas

Dobrovenskis: Kas notiktu, ja «Raiņa sapņi» parādītos Staļina laikā?

Nacionālā teātra izrādes „Raiņa sapņi” galvenais mērķis bija paskatīties uz Raini no malas, un, lai gan viedokļi par iestudējumu variē no apzīmējuma „ģeniāli” līdz raksturojumam „murgi”, tā ir vērtīga, Latvijas Televīzijas raidījumā „100g kultūras. Diskusija” pauda eksperti. Taču, kas notiktu, ja „Raiņi sapņi” parādītos Staļina laikā? – šādu jautājumu izvirzīja rakstnieks, romāna „Rainis un viņa brāļi” autors Roalds Dobrovenskis.

Izrādes „Raiņa sapņi” libreta autore Ieva Struka raidījumā „100g kultūras. Diskusija” uzsvēra, ka latviešiem ir priekšstatu un aizspriedumu gūzma par Raini. Veidojot šo izrādi, galvenais uzdevums bijis likt paskatīties uz Raini no malas, tāpēc tika uzrunāti ārvalstu režisori.

„Izrāde domāta cilvēkiem, kas ir gatavi iedziļināties mākslinieka radošajā laboratorijā,” skaidroja Struka. Viņasprāt, izrādes apmeklētājiem ir vajadzīgas nevis priekšzināšanas par Raini un viņa daiļradi, bet drīzāk izpratne, ka mākslinieka pasaules struktūra un uztvere tomēr atšķiras no ikdienas cilvēka.

Savukārt rakstnieks Dobrovenskis atzina, ka „pēcgarša [pēc izrādes] ir lielāka nekā garša”, norādot, publiskajā telpā ir dažādi viedokļi – vieni uzskata, ka izrāde ir ģeniāla, citi – murgi.

„Tur ir, par ko strīdēties, ir, par ko kliegt viena viedokļa pārstāvjiem uz otru. Man iešāvās prātā, kas būtu, ja šī lieta parādītos Staļina laikā, tad pirmo nošautu teātra direktoru, otrā būtu libretiste, komponists, bet režisoru jau daudz agrāk arestētu Gogoļa centrā Maskavā,” izteicās rakstnieks.

Viņaprāt, ir vērtīgi, ka šī izrāde dod materiālu ļoti pamatīgiem strīdiem.

„Vēstījums ir tāds, ka režisors meklē pats sevi tur. Gan viņš, gan katrs aktieris un aktrise varētu teikt „Je suis Rainis”, „Je suis Aspazija” [„Es esmu Rainis”, „Es esmu Aspazija”], un ir traka pasaule, kurā mēs dzīvojam... Aiziet līdz pašiem dziļumiem un saprast, kas mēs esam, kas būs rīt un parīt, ko mēs varam gaidīt ne tikai no citiem, bet arī no sevis,” domās dalījās Dobrovenskis.

Arī literatūrzinātnieks Arno Jundze apliecināja, ka „ar šo izrādi viss ir kārtībā”.

„Izrādē vēl bija ļoti labi tas, ka Rainis nebija jampampiņš, viņš bija radošs, viņš nebija kaut kāds dumjais Pliekšāns, kā viņu pēdējā laikā mēģina visi uztaisīt,” sacīja Jundze.

Viņš pauda pārliecību, ka Raiņa idejas vēl mūsdienās ir dzīvas un arī pēc 150 gadiem tās būs aktuālas. 

„Aspazijas nopelns ir cits – viņa redzēja, ka Rainis ir ģeniālāks par viņu. Viņa ziedoja to, ko viņa pati būtu varējusi kā māksliniece izdarīt, lai atbalstītu šo visnotaļ trako ģēniju, kurš tik ļoti vārījās savā sulā iekšā. Viņu dzīve kopā bija tik skaista, grūta un skarba un beigas tik smagas. Fantastiska sieviete viņa ir. Arī viņas darbi ir jauki,” norādīja Jundze.

Diskutējot par to, vai Rainim būtu iespēja kļūt par popkultūras varoni kā Imantam Ziedonim, kura seja rotā krekliņus un krūzītes, visi atzina, ka popkultūra no tā tikai iegūtu. Klasiķi, tostarp Rainis, var izskanēt mūsdienīgā valodā ne tikai uz teātra skatuves, bet arī mūzikā, kas savukārt būtu daudz saprotamāk jauniešu auditorijai, norādīja Struka.

Atjauno trīs Raiņa un Aspazijas muzejus

No piecām memoriālajām vietām darbojas un ir izremontēta tikai viena – Jūrmalas muzeja paspārnē esošā Aspazijas māja Dubultos, kur dzejniece dzīvoja pēc Raiņa nāves. Pārējās vietas skatītājiem nav pieejamas.

Memoriālo muzeju apvienības direktore Rita Meinerte „100g kultūras” pastāstīja, ka pašlaik ir sākušies restaurācijas darbi trijos no četriem apvienības paspārnē esošajiem muzejiem. Ar Eiropas Ekonomikas zonas finansējuma palīdzību tiek restaurēta Raiņa un Aspazijas vasarnīca, māja un muzejs „Tadenava”, kas būs pieejami no 2016. gada maija. Savukārt šogad, Raiņa un Aspazijas gadā, apmeklētājus no 1.maija gaida Raiņa muzejā „Jasmuiža”.

Jau vēstīts, ka 29.janvārī Nacionālais teātris ar muzikālu dzejas izrādi „Raiņa sapņi” atklāja Raiņa un Aspazijas 150.jubilejas gadu. Izrādes režisors un scenogrāfs ir Kirils Serebreņņikovs, komponists – Jēkabs Nīmanis, libreta autore – Ieva Struka.

Raidījumu iespējams noskatīties šeit!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt