Grāmatai pa pēdām

Mācītājs Georgs Mancelis lika pamatus "vecajai latviešu valodas ortogrāfijai"

Grāmatai pa pēdām

Einhorna "Historia Lettica" uzskata par pirmo nozīmīgo pētījumu par latviešu tradīcijām

Kristofs Fīrekers: viņu dēvē par latviešu dzejas un valodniecības pamatlicēju

Dižo zemgaliešu Georga Manceļa un Kristofa Fīrekera devums – pamatakmens latviešu rakstu valodas ēkā

Ikvienas tautas identitātes būtiska sastāvdaļa ir tās valoda. Ar to vispirms jau mēdz saprast valodas izkopto, rakstos lietoto formu. Valoda bieži ir sabiedrības vai vismaz tās apzinīgākās daļas uzmanības lokā, īpaši nacionālās atdzimšanas, valsts veidošanās un stabilizēšanās periodā, kā arī dažādu satricinājumu laikos. Tautu kultūras vēsturē vienmēr ar cieņu tiek pieminēti nacionālās valodas veidotāji un kopēji. Tādas personības ir labi zināmas arī latviešu nācijas vēsturē. Būtiska iezīme, ka mūsu rakstu valodas agrīnajā laikmetā līdz pat 19. gadsimta vidum gandrīz visi latviešu valodas veidotāji nāca nevis no latviešu pašu vidus, bet no vācu izcelsmes garīdznieku loka.

Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500

Raidījuma "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500" uzmanības centrā latviešu dzejas un latviešu valodniecības pamatlicējs Baltijas vācietis Kristofs Fīrekers un mācītājs un valodnieks Georgs Mancelis.

16. gadsimta latviešu rakstu autori mums lielākoties ir palikuši nezināmi, reizēm zinām tikai viņu vārdus, varbūt arī nedaudzas biogrāfijas drumslas, taču 17. gadsimtā parādās pirmie darbinieki, kuru dzīves gaita un darbība ir jau labāk dokumentēta. Tāpēc arī mūsu valodas vēsture kopumā šai laikā vairs nav anonīma, bet lielā mērā saistāma ar šo cilvēku darbību.

17. gadsimta pirmajā pusē un vidū izceļas divi vīri, bez kuru devuma latviešu valoda, kādu to lietojam rakstos un arī runā mūsdienās, noteikti izskatītos citāda. Šie vīri ir Georgs Mancelis (Georg Mancelius, 1593—1654) un Kristofs (saukts arī Kristofors) Fīrekers (Christoph Fürecker, ap 1612—ap 1685). Viņi abi ir dzimuši zemgalieši – Mancelis no Mežmuižas (tag. Augstkalne), Fīrekers no Neretas; abi – no mācītāju ģimenēm; abi – bijuši Tērbatā – Mancelis kā draudzes mācītājs un ģimnāzijas, tad universitātes mācībspēks, Fīrekers – kā students.

Tālākie viņu dzīves gājumi gan ir atšķirīgi. Mancelis pamet Tērbatu un kļūst par Kurzemes hercoga galma mācītāju, bet Fīrekers pēc īslaicīgām studijām Leidenē atgriežas hercogistē, tā arī nekad nekļūstot par draudzes mācītāju. Zināms, ka viņš kādu laiku bijis mājskolotājs, palīdzējis apgūt latviešu valodu vēlākajam Kurzemes superintendentam Heinriham Adolfijam (Heinrich Adolphi, 1622—1686).

Abu darbinieku veikumu vairākos aspektos var apzīmēt ar vārdu "pirmais". Mancelis ir sastādījis pirmo vācu-latviešu vārdnīcu "Lettus" ar tematisko daļu "Phraseologia Lettica" un desmit sarunu paraugiem (1638). To var uzskatīt arī par pirmo latviešu valodas mācībgrāmatu. Viņš ir arī radījis pirmos oriģinālos prozas tekstus latviešu valodā – jau minētās desmit sarunas, kā arī plašo sprediķu grāmatu "Lang=gewünschte Lettische Postill" trīs daļās (1654). Fīrekers savukārt ir sastādījis pirmo latviešu-vācu vārdnīcu, kas gan palikusi manuskriptā, tomēr ietekmējusi nākamo vārdnīcu autorus.

Sprediķu grāmata "Lang=gewünschte Lettische Postill" (1699. gada izdevums)

Taču ne tikai kā "pirmie" Mancelis un Fīrekers ir nozīmīgi latviešu valodas un kultūras vēsturē. Viņi abi ir arī būtisku pagriezienu veicēji. Līdz ar Manceļa rakstiem latviešu rakstos nostiprinās vidus dialekta zemgaliskās izloksnes kā valodas pamats, precīzāk tiek apzīmētas vārdu galotnes, patskaņu garums, kā arī ieviesti jauni apzīmējumi tādām savdabīgām latviešu valodas skaņām kā ļ, ņ, ŗ. Fīrekers šos uzlabojumus papildina ar līdzskaņu ģ, ķ apzīmējumiem, kā arī piedāvā garos patskaņus līdzīgi kā minētos līdzskaņus apzīmēt ar burta pārsvītrojumu. Pēdējais ierosinājums laikabiedriem gan šķiet pārāk radikāls, tāpēc neieviešas. Fīrekers arī pirmais lieto jumtiņu virs patskaņa lokatīva galotnē. Šie Manceļa un Fīrekera jaunievedumi līdz ar nelieliem precizējumiem 17. gadsimta nogalē, kā arī 19. gadsimta otrajā pusē tiek lietoti latviešu rakstībā līdz pat t.s. vecās drukas izmantojuma beigām 20. gadsimta vidū. Fīrekera mantojums ir arī latviešu valodas gramatikas apraksts, ko izdod Adolfijs kā "Erster Versuch Einer kurtz=verfasseten Anleitung zur Lettischen Sprache" (1685). Protams, Fīrekers ir minams arī kā nozīmīgs latviešu garīgo dziesmu (vairāk nekā 180) tulkotājs, latviešu dzejas tradīciju aizsācējs.

Tālākais liktenis abu 17. gadsimta garīgo darbinieku veikumam nav vienāds. Manceļa sprediķu grāmata tiek atkārtoti izdota vēl piecas reizes līdz pat 1823. gadam, vārdnīca iestrādāta turpmākajos latviešu leksikogrāfu darbos, bet pārējie sacerējumi nepārdzīvo 17. gadsimtu. Fīrekera valodnieciskās idejas pārmantotas gan 18. gadsimta, gan jaunākās latviešu valodas gramatikās, viņa apkopotā leksika iekļauta nākamo gadsimtu autoru vārdnīcās, viņa tulkotie evaņģēliju fragmenti caur Ernsta Glika Bībeles tulkojumu (1685-1694) nonākuši līdz pat 20. gadsimta. Mūsu dienas ir sasniegusi Fīrekera dzeja. Vēl šodien luteriskajā baznīcā skan viņa latviskotās "Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils", "No debesīm es atnesu", "Lai slava Dievam ir un gods" (vecākā versijā "Gods lai ir Dievam augstībā"). Jaunākajā dziesmu grāmatas izdevumā ir vairāk nekā 30 Fīrekera dziesmu!

Raugoties atpakaļ mūsu vēsturē, redzam, ka Manceļa un Fīrekera devums ir viens no pamatakmeņiem latviešu rakstu valodas ēkā. Tāpēc, kamēr vien mums rūpēs mūsu valoda, abu dižo zemgaliešu piemiņu paturēsim godā un cieņā.

Raidījums "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500"

Gatavojoties 2025. gadam, kad apritēs 500 gadi, kopš iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā, Latvijas Radio 1 sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) raidījumā "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500" pēta, kā piecu gadsimtu garumā attīstījusies latviešu valoda un grāmatniecība, ietekmējot zināšanu, ideju un jaunrades dinamiku Latvijā un veicinot mūsu piederību Eiropas kultūrtelpai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt