Divos gados Covid-19 krīzes pārvarēšanai kultūras nozarē ieguldīti vairāk nekā 60 miljoni eiro

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 6 mēnešiem.

Kultūras nozarē kopējais ieguldītais valsts budžeta finansējums, kas tika piešķirts īpaši Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai, 2020. gadā bija 20 413 055 eiro, bet 2021. gadā 39 766 146 eiro apmērā. Valdības sēdē 7. jūnijā, izskatot Kultūras ministrijas (KM) informatīvo ziņojumi par pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai 2020. un 2021. gadam, secināts, ka piešķirtais finansējums ieguldīts atbilstoši paredzētajiem mērķiem, informēja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Kā skaidroja Vizule, finansējums tika ieguldīts pasākumu kopumā, kas vērsts uz finanšu situācijas stabilizāciju nodokļu maksātājiem, tādējādi situācijā, kad tika ieviesti ierobežojumi pandēmijas izplatības apturēšanai, samazinot iespējamo krīzes ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem, kā arī radot jaunas iespējas uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Tika likts uzsvars uz infrastruktūras uzlabojumiem, inovāciju, digitālo transformāciju, orientējoties uz ekonomikas strukturālām pārmaiņām, mērķtiecīgi pielāgojot valsts atbalsta mehānismus.

2020. gadā 10,6 miljoni eiro ieguldīti, lai stabilizētu finanšu situāciju KM kapitālsabiedrībās, KM padotības muzejos, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) un Latvijas nacionālajā arhīvā (LNA), kā arī, lai izveidotu radošo personu nodarbinātības programmu Valsts kultūrkapitāla fondā (VKKF).

Sniegtais atbalsts ļāva teātriem sagatavot 56 jauniestudējumus, izrādīt 1 522 izrādes un īstenot 40 digitālos projektus. Koncertorganizācijas un Latvijas Nacionālā opera un balets, pateicoties atbalstam, izrādīja koncertus un izrādes lielākā apjomā, nekā gada sākumā tika plānots.

Saņemtā atbalsta ietvaros LNB varēja nodrošināt 4,1 miljonu apmeklējumu, veikt 114 987 grāmatu fiziskos izsniegumus un 7,6 miljonus elektronisko izsniegumu, LNA varēja nodrošināt 1 690 klientu (vairāk nekā 5,55 tūkstoši apmeklējumu) apkalpošanu, vairāk nekā 14,9 tūkstošu klientu konsultēšanu un 22,7 miljonu arhīvā glabājamo vienību glabāšanu. KM padotībā esošie muzeji varēja nodrošināt 517,3 tūkstoš muzeja apmeklētāju apkalpošanu, papildināt Nacionālo muzeju krājumu par 20,3 tūkstoš vienībām un nodrošināt saglabātību, veikt nepieciešamo restaurāciju 2,98 miljoniem muzeja krājumu vienību.  

Īstenojot VKKF mērķprogrammu "Radošo personu nodarbinātības programma", kas paredzēja atbalsta sniegšanu pašnodarbinātām personām radošā darba veikšanai, no 2020. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim 2 projektu konkursu rezultātā atbalstu saņēma 470 mūzikas nozares, 285 vizuālās mākslas, 145 teātra mākslas, 101 dizaina, 94 filmu mākslas, 70 dejas, 56 literatūras un 69 citu nozaru pārstāvji. Informācija par radošo personu paveikto un sasniegto konkrētajā mākslās jomā ir norādīta Valsts kultūrkapitāla fonda 2020. gada publiskajā pārskatā.

9,6 miljoni eiro 2020. gadā ieguldīti kultūras piedāvājuma attīstīšanā un nākotnes kultūras piedāvājuma veidošanā visās nozarēs, gan īstenojot VKKF mērķprogrammas, gan ieguldot KM padotības iestāžu veidotajā kultūras piedāvājumā, piemēram, LNB īstenoja grāmatu iepirkuma programmu publiskajām bibliotēkām un organizēja nozares profesionāļu kvalifikācijas pilnveides pasākumus.

233 745 eiro investēti kultūras infrastruktūrā – Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā (LEBM) veikta 6 eksponātēku niedru jumtu nomaiņa, vējdzirnavu jumta un korpusa seguma nomaiņa, uzsākti darbi muzeja krājumu glabātuves apkures sistēmas sakārtošanai, iegādāti eksponātēku restaurācijas materiāli un aprīkojums muzeja speciālistiem restaurācijas darbu veikšanai. Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkā Aspazijas bulvārī veikti ugunsdzēsības un apziņošanas sistēmas sakārtošanas darbi.

Kā nozīmīgākie Covid-19 krīzes pārvarēšanas finansējuma ieguldījumi 2021. gadā uzskatāma PIKC "Nacionālā Mākslu vidusskola" struktūrvienības "Emīla Dārziņa mūzikas skola" koncertzāles Kalnciema ielā pārbūve un labiekārtošana, lai uzlabotu skolas mācību vidi, kā arī VKKF mērķprogramma "KultūrElpa", kas tika izstrādāta, ņemot vērā nepieciešamību aktīvi stimulēt kultūras nozares radošo un ekonomisko aktivitāti, tādējādi kompensējot krīzes laikā radītos zaudējumus un nodrošinot kultūras nozares dzīvotspēju.

Kultūras infrastruktūras jomā veikta Nacionālās koncertzāles Rīgā novietņu salīdzinošā analīze, fokusa grupu norise un izvērtējums par telpu programmu Rīgas kongresu namā, LNOB ugunsdzēsības un apziņošanas sistēmas izbūve Jaunajā zālē un jaunajā korpusā, Leļļu teātra ēkas būvprojekta izstrāde, būvkonstrukciju stiprināšana, kā arī Valmieras Drāmas teātra energoefektivitātes paaugstināšanas projekta uzsākšana un turpināti darbi pie LEBM apkures sistēmu atjaunošanas un eksponātēku restaurācijas.

2021. gadā piešķirtajos finanšu līdzekļos papildus iekļauts finansējums augstas gatavības projektu īstenošanai 9, 2 miljonu eiro apmērā, finansējums 6 miljonu eiro apmērā pārskaitīšanai AS "Attīstības finanšu institūcija Altum", lai nodrošinātu atbalsta piešķiršanu komersantiem, kuri organizē pastāvīgus publiskus mākslas, izklaides un atpūtas pasākumus, un mazinātu Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmi uz mākslas, izklaides un atpūtas nozari, kā arī finansējums 9,4 miljonu apmērā VKKF mērķprogrammas "Radošo personu nodarbinātības programma" turpināšanai un finanšu situācijas stabilizēšanai KM kapitālsabiedrībās un iestādēs. 2,5 miljoni savukārt ieguldīti, lai VKKF mērķprogrammas ietvaros kultūras pasākumu rīkotājiem nodrošinātu biļešu kompensāciju 80 % apmērā par ārkārtējās situācijas laikā atceltajiem pasākumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti