ĪSUMĀ:
- Bez valsts atbalsta lielākā daļa kultūras jomā strādājošo iestāžu pandēmijas laiku nevarētu pārdzīvot.
- Neprognozējamā situācija raisa bažas par nākamo gadu.
- Mainījušies skatītāju paradumi.
- Paredz pārmaiņas nozarē un tādu problēmu kā saasinātu darbaspēka trūkumu.
Bez valsts atbalsta lielākā daļa kultūras jomā strādājošo iestāžu pandēmijas laiku nevarētu pārdzīvot, atzīst Latvijas Radio aptaujātie nozares pārstāvji. Viņi nenoliedz, ka zaudējumi šogad būs, jo ierobežojumu dēļ strādāts ir maz vai pat nemaz.
Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova norāda, ka valsts atbalsts ir ļāvis turēt degunu virs ūdens: “Tādā ziņā, ka mēs neesam atkarīgi tikai un vienīgi no pašu ieņēmumiem. Tas ir ļāvis krietni vieglāk pārdzīvot šo laiku, bet es gribētu teikt, ka šis laiks vēl nav beidzies. Es domāju, ka tas vēl kādu brīdi turpināsies un tas būs apmēram gads. Vienkārši iepriekšējā pieredze mūs māca, vai ne!
Tas liek uzdot daudzus jautājumus, kā vispār kultūras nozarei strādāt šādos apstākļos.”
Analizējot šo finanšu gadu, Pavlova lēš, ka Ģertrūdes ielas teātrim viss būs labi, jo šogad bijis dāsns projektu finansējums, kuru teātris piesaistījis. Tomēr tā ir tikai formālā daļa, jo teātrim kā biedrībai divus gadus praktiski nav bijuši ieņēmumi – nedz no biļešu tirdzniecības, nedz telpu nomas citiem pasākumiem. Tie pirms pandēmijas veidoja apmēram 50% no kopējā budžeta, bet šogad zem 10%.
“Tas, kas mani dara bažīgu, ir varbūt ne tik daudz, kā mēs pabeigsim šo gadu, jo izskatās, ka to mēs pabeigsim, bet – kas būs nākamgad un kādas vispār būs iespējas strādāt, jo režīms ir neprognozējams un neparedzams. Mainījušies arī skatītāju paradumi, uz priekšu cilvēki biļetes nepērk un tās pērk pēdējā brīdī.”
Bažas par nākotni saistībā ar apmeklētāju pieplūdumu ir arī mūzikas nama “Daile” vadītājai Andai Zadovskai. Viņa atklāj, ka šī gada pirmajā pusgadā uzņēmuma apgrozījums kritās par 95%, bet, līdz ko bija atļauts strādāt, uzņēmums to arī pilnasinīgi darīja.
“Es ļoti ceru, ka, noslēdzot gadu, zaudējumu mums nebūs, jo šobrīd izdevumu, ieņēmumu attiecībā esam tieši uz robežas. Gada sākumā mūs tiešām izglāba valsts atbalsti. Bet, skatoties finanšu gadu kopumā, mūs izglāba tas, ka vasarā un septembrī mēs varējām strādāt, un septembris mums tiešām bija mums bija ļoti labs, gandrīz kā vecos laikos. Ja mēs nebūtu veiksmīgi izmantojuši katru iespēju strādāt, kad drīkstēja, tad noteikti uzņēmums ciestu zaudējumus,” uzsver Zadovska.
Ar nākamā gada pieprasījuma prognozēm Zadovska ir piesardzīga, sakot, ka kultūras nozare normālās sliedēs varētu ieiet tikai nākamā gada rudenī, un viņa pauž cerību, ka apmeklētāji pandēmijas laika paradumu iezīmes, kas iet roku rokā ar piesardzību, aizmirsīs.
Vidzemes koncertzāles “Cēsis” mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska uzsver, ka šie divi pandēmijas gadi kultūras nozarei bijuši īpaši smagi un tas negāja secen arī Cēsu koncertzālei. Pērn, nesaņemot dīkstāves atbalstu, uzņēmums atlaida 70% no darbiniekiem, bet šī gada pirmajā pusē darbiniekiem, kas vēl nebija atlaisti, tika samazinātas algas. Zagorska atklāj, ka šo laiku palīdzējis izdzīvot saņemtais finansējums no Valsts kultūrkapitāla fonda.
“Zaudējumi noteikti ir vairāk nekā 50%, un tas, kas mums tiešām palīdzēs izdzīvot līdz gada beigām, ir Valsts kultūrkapitāla fonda atbalsts koncertzāles ilgtspējai, kurā ir iestrādātas arī darbinieku algas,” skaidro Zagorska. “Šajā mēneša periodā biļešu tirdzniecības aktivitāte ir tuvu nullei. Un, ja arī kultūras nozare novembra vidū tiks atvērta, kas arī ir liels jautājums, tad arī prasīs vismaz divas, trīs nedēļas, kamēr atjaunosies apmeklētāju aktivitāte. Ļoti sarežģīti ir strādāt.”
Arī koncertaģentūras “Positivus Music” vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors atklāj, ka valsts atbalsts ir palīdzējis uzņēmumus noturēt pie dzīvības:
“Nozarei noņemot ierobežojumus, mums nav iespējams nākamajā dienā pilnībā atjaunot darbību, kā piemēram, veikalam.
Pasākumu nozarei, koncertos, it īpaši ārvalstu koncertos ir pusgadu, gadu uz priekšu. Kamēr nav zināms, kad varēs notikt, tas prasa laiku un inerci.”
Viņš prognozē, ka spēcīgākie spēlētāji pārdzīvos šo laiku, tomēr būs pārmaiņas nozares iekšienē. Jau pirms pandēmijas aktuālā problēma – darbaspēka trūkums – tikai saasināsies un, kad atsāksies lielie koncerti, būs grūtības atrast cilvēkus, kas, piemēram, būvēs lielās skatuves.
“Kaut kādu nozares situācijas raksturojumu šobrīd ir grūti sniegt, jo nav īsti skaidrs, vai pēc pusgada vai trim mēnešiem darbība būtu normāli atjaunota tādā ziņā, ka nav, kā tas ir tagad – uz brīdi ir un atkal ciet,” norāda Majors.
Viņš teic, ka lielos pasākumus var plānot tikai tad, kad ir drošība par nākotni ilgtermiņā.
