Skici ar nosaukumu „Laika priekškars” par labāko no 26 iesniegtajiem priekšlikumiem atzinusi žūrija, kurā darbojās pašvaldības, mākslas un kultūras mantojuma eksperti.
Biroja „H2E” ideja paredz starp kokiem veidot divarpus metrus augstu laika līniju ar Latvijas vēsturē nozīmīgiem gadskaitļiem.
Projekta provizoriskās izmaksas ir 165 tūkstoši eiro, un pašvaldība to cer īstenot jau līdz šā gada maijam.
„Tas, ko piedāvā pirmās vietas ieguvēji – birojs „H2E” –, mums imponēja, pirmkārt, ar to, ka [idejai] ir tieša saistība ar teātri, ar teātra vēsturi. Ir šis priekškara motīvs, arī Latvijas vēstures ceļa motīvs, un autori piedāvā veselu skaitļu rindu ar zīmīgiem datumiem Latvijas vēsturē. Kas mums liekas simpātiski, ka šī ideja ir koncentrēta uz aleju, un tai ir iespējams turpinājums. To var attīstīt tālāk, parka virzienā. Šajā ziņā tā ir nefiksēta, ilglaicīga ideja, kas piederēs ne tikai šim brīdim, bet arī Latvijas nākotnei,” par uzvarētāju projektu stāsta žūrijas loceklis, Kultūras ministrijas eksperts Jānis Dripe.
Darba “Laika priekškars” autori ir SIA “H2E”, kas savā darba koncepcijā ir norādījuši: “Teātra skatuve, priekškars, kas atveras sākoties izrādei, ir elementi, kas saistās ar teātri. Aktieri uz skatuves ir tēli, kas nesīs vēstījumu turpmākās izrādes laikā. Šis asociatīvais skatuves kulišu elements ir pamatā vides objekta idejai, kas plastiskā kulišu veidā, izvijas cauri liepu alejai, iezīmējot būtiskākos notikumus Latvijas Nacionālā teātra un Latvijas simtgades laika plūdumā. Nozīmīgākie gada skaitļi attēloti kā aktieri, uz ažūras, 100 soļu garas, laika līnijas skatuves. Līdzās gada skaitļiem integrēti paskaidrojoši stāstījuma teksti vairākās valodās.”
2.vieta - "Sapņu aleja"
Žūrija par otrās vietas ieguvēju nominēju Alises Jēkabsones un Dailas Slokas darbu ar nosaukumu “Sapņu aleja”. Šī darba pamatā ir koncepcija, kas paredz, ka “izstrādātais vides objekts koncentrējas tieši uz nākotnes mērķiem, jo ir svarīgi apzināties savu virzību un ticēt domas spēkam, dzīvot uz priekšu un ar cieņu atskatīties uz pagātni. Vides objekts “Sapņu aleja” veidota kā konceptuāls un funkcionāls elements. Tā lineārais izkārtojums virza cilvēku uz priekšu, kā arī ļauj apstāties uz mirklī, pateicoties soliņiem objekta vidus daļā. Tonēti zilās betona plāksnes ir kā simbols gaisīgiem sapņiem un Sapņu aleja atspoguļo Latvijas iedzīvotāju vēlmes un mērķus nākotnē.”
Žūrijas komisija nolēma nepiešķirt trešās vietas balvu fondu, tā vietā nolēma četriem iesniegtiem darbiem piešķirt veicināšanas balvas. Veicināšanas balvu saņēma darbs ar nosaukumu “100 gadi – 100 objekti – 100 sajūtas” - autori SIA “KOB ART” un SIA “MUUD”, darbs “Gaismas instalācijas – 100 zvaigznes” - autori Elizabete Rancāne un Anna Mirana, darbs “Skatuve” - autors SIA “CORE PROJEKTS”, darbs “Gaismas stars” - autori Anda Munkevica un Margarita Budze.
Veicināšanas balva nr.1: 100 gadi - 100 objekti – 100 sajūtas
Veicināšanas balva nr. 2: Gaismas stars
Veicināšanas balva nr. 3: Skatuve
Iesniegtos skiču darbus vērtēja konkursa komisija, kuras sastāvā ir Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieks Juris Dambis, Kultūras ministrijas eksperts Jānis Dripe, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Aleksejs Naumovs, Rīgas domes Īpašuma departamenta direktora vietnieks Rihards Rusins un Arhitektu nodaļas vadītāja Arta Goldberga. Konkursa komisijas priekšsēdētājs ir Rīgas domes Īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.
Simtgades aleju ir plānots izveidot teritorijā no Latvijas Nacionālā teātra ēkas austrumu fasādes līdz Pilsētas kanālam, ietverot arī teritoriju līdz ēkai Kronvalda bulvārī 4 - kādreizējai Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes ēkai.
Konkursa balvu fonds ir 9500 eiro, no kuriem pirmās vietas ieguvējs saņems 4000 eiro, otrās vietas - 2500 eiro, bet trešās vietas ieguvējs balvā saņems 1500 eiro. Dalībniekiem tiks piešķirtas arī divas veicināšanas balvas 750 eiro apmērā. Saskaņā ar konkursa nolikumu ieceres īstenošanai tiks atvēlēti ne vairāk kā 135 tūkstoši eiro.
Tikmēr neizpratni par Simtgades alejas ieceri iepriekš pauduši rīdzinieki Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija".
