Pieredze rāda, ka, piemēram, rakstnieki vai mākslinieki, kas par savu daiļradi ir saņēmuši tikai autoratlīdzības, slimības vai bezdarba gadījumā paliek bez sociāla atbalsta.
Latvijas Radošo savienību padomes vadītāja Dace Bluķe piesauc rakstnieces Franciskas Cimares gadījumu, kad radoša persona zaudējusi redzi un viņai draud izlikšana no dzīvokļa.
Savukārt Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe norāda, ka radošās personas šobrīd „vispār nekas nav”.
"Jebkurš mazs ierēdnītis ir svarīgāks par to cilvēku, kurš pārstāv valsti un rada tās tēlu,” saka Vērpe.
Šādi likumi sekmīgi tiek īstenoti Igaunijā un Lietuvā. Diemžēl mūsu likumprojekts ir nomaldījies diskusijās ar citām ministrijām. Pamatojumi galvenokārt balstās uz jau zināmām pabalstu piešķiršanas praksēm, kas radošu cilvēku darba pieredzē dažkārt ir juridiski grūti pierādāmas.
„Viens no piedāvātajiem risinājumiem ir attīstīt stipendiju veidu, ko līdz šim administrējis Kultūrkapitāla fonds. Šis priekšlikums ir sagataves stadijā. Marta sākumā mēs turpināsim sarunas gan ar Radošo savienību padomi, gan ar Valsts kultūrkapitāla fondu, lai attīstītu šī priekšlikuma īstenošanu,” skaidro KM valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone.
Kultūrkapitāla fonda vadītājs skaidro, ka sarunas ar ministriju ir sākuma stadijā, taču, uzņemoties šāda likuma īstenošanu, nāksies saskarties ar Latvijai ierastām grūtībām.
„Tas, ar ko es esmu saskāries arī Kultūrkapitāla fonda likuma gadījumā, ir tas, ka mūsu esošās likumdošanas bāzes ir tik ļoti atšķirīgas, ka nav iespējams piemērot normāli strādājošu igauņu modeli, tāpēc ka mums uzreiz ir citi likumi, kas ir pretrunā,” norāda Vērpe.
Apzinoties šos un citus likuma īstenošanas sarežģījumus, arī Radošo savienību padome būtu gatava nodrošināt savus biedrus ar sociālo finansējumu.
„Radošās savienības šajā jomā varētu būt viskompetentākās, pieaicinot juristus un varbūt arī kādu speciālistu no ieņēmumu dienesta,” pieļauj Dace Bluķe.
Jācer, ka bez darba palikušais mūziķis vai rakstnieks jau pavisam drīz varēs saņemt pabalstu, jo radošo personu finansējuma likums ir viena no šī gada Kultūras ministrijas prioritātēm. Tiek lēsts, ka ik gadu šādiem mērķiem valstij būs jāatvēl 400–500 tūkstoši eiro.
