Jau vēstīts, ka augustā tika savākti apmeklētāju un muzeju darbinieku paraksti par vajadzību pagarināt iespēju aplūkot “Stūra mājas” ekspozīciju, kas uz sešiem mēnešiem tur izvietota ar nodibinājuma "Rīga 2014" atbalstu.
13. oktobrī uz diskusiju “Pārkrāsosim” padomju laika negāciju koncentrācijas vietā pulcējās Latvijas sabiedrības un ārvalstu pārtstāvji, lai aktualizētu jautājumu, kā turpmāk izmantot šo namu, jo tuvojoties apkures sezonai, būtisks ir jautājums, kur ņemt finansējumu.
"Diskusijā, kas ilga savas četras stundas, diemžēl nepiedalījās politiķi, kas ir tieši atbildīgi par tuvākajiem ar Stūra māju saistītajiem lēmumiem,” stāsta Latvijas Radio korespondente Māra Rozenberga. „Tā kā arī lēmums par naudu Stūra mājas apkures sakārtošanai valdībā atlikts uz nākamo nedēļu, 100% skaidrības arī par tuvāko nākotni pagaidām vēl nav.”
Diskusiju ar savu klātbūtni pagodināja vēsturnieki, mākslinieki un ierēdņi.
Kopsaucējs, mēģinot koncentrēti apkopot visu, kas izskanēja četru stundu ilgajās diskusijās, ir tas, ka mājai jābūt atvērtai. Par to diskusiju un domstarpību faktiski nav,” turpina Rozenberga. „Diskusijas vairāk bija par to, kam tad ir jāuzņemas atbildība par šīs mājas piepildīšanu ar saturu un kādam tam vajadzētu būt.”
Diskusijā tika aktualizēts jautājums par to, vai Stūra māja nebūtu labāka vieta Okupācijas muzejam.
Mākslinieks Kristaps Ģelzis un arī uzņēmējs Māris Gailis aizstāvēja ideju, ka Okupācijas muzeja piebūvei piešķirtie līdzekļi tomēr būtu jānovirza Stūra mājai, tad vismaz jautājums par finansējumu tiktu atrisināts.
„Protams, ka čekas muzejam māja ir par lielu manuprāt. Vajadzētu realizēt ideju, kuru Kristaps Ģelzis ienesa, nokrāsot viņu skaisti melnu, lai būtu redzama jau pa gabalu, vismaz es būtu pietiekami drosmīgs, lai tā izdarītu un es domāju, ka obligāti būtu jāsaglabā tā daļa, kur ir kameras, pratināšanas telpas, tas nozīmē, īstenībā varbūt 10 procenti. Tā būtu muzeja daļa ar atsevišķu ieeju no Stabu ielas un pārējais ir jāatgriež publikai,” norāda uzņēmējs, nekustamo īpašumu attīstītājs Māris Gailis.
Šai idejai gan nepiekrīt Okupācijas muzejs. Tā biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs norādīja, ka Stūra mājā nav konteksta nacisma upuru memoriālam.
Jautājumu par Stūra mājas nākotni ir apņēmusies kārtot Kultūras ministrija sadabībā ar Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) aģentūru, kuri gaida tuvākajā laikā Ministru kabineta lēmumu. VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols intervijā Latvijas Televīzijai uzsver, ka var ieguldīt līdzekļus ēkā tikai tad, kad ir drošība par to, kas ar šo ēku notiks.
Ar savu pieredzi Valsts drošības iestāžu vēstures saglabāšanā diskusijā bija ieradušies pārstāvji no Lietuvas, Ungārijas un Vācijas.
"Es teiktu, ka šim muzejam te ir jābūt, jo pirmkārt, šī ir tā vieta, kur cilvēki gājuši bojā, otrs aspekts – šī ir autentiskā vieta, kur jauniešiem atgādināt par viņu vēsturi un viņiem pasniegt šo te vēsturi pedagoģiskajā koncepcijā, norādot uz to, ka tā joprojām vēl ir aktuāla. Šeit ir vieta , kur pievērst jauniešus vēsturei un izglītot," stāsta Berlīnes Stazi muzeja direktors Uve Hilmers (Vācija).
Iespējams, ka savāktie paraksti un apmeklētāju atsaucība dos atbildīgajiem lēmējiem iedvesmu saprātīgām idejām par šīs ēkas izglābšanu no iespējamā grausta statusa nākotnē.
"Mana personīgā vīzija ir, ka, domājot par Latvijas simtgadi, domāju, ka šī ēka varētu kļūt par tādu kā 20 gs. vēstures ēku, meklējot visdažādākā veida saturu, lai trīs gadu laikā šo ēku piepildītu un paplašinātu ar to saturu, ko Rīga, kā 2014.gada Kultūras galvaspilsēta iesāka," uzskata tematiskās līnijas “Brīvības iela” kurators Gints Grūbe.
Diskusijā vairākkārt izskanēja viedoklis, ka, iespējams, būtu jāveido darba grupa, piemēram, Kultūras ministrijai, Izglītības ministrijai un nevalstiskajām organizācijām kopā. Iespējams, jāizstrādā arī īpašs Stūra mājas likums.
