Kultūras rondo

Animācijas filma "Lote un pazudušie pūķi" pārstāvēs Latviju Berlinālē

Kultūras rondo

Dānijas mākslinieks Jakobs Remins iepazīstina ar robotu mūziku RIXC galerijā

Sākas Grosvaldu dzimtai veltīts digitālais projekts #Grosvaldi1919

Digitāls projekts #Grosvaldi1919 ļaus iepazīt ievērojamo Grosvaldu dzimtu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

1919. gada 7. februārī savu pirmo ierakstu dienasgrāmatā veic Latvijas sūtniecības Londonā sekretāre Margarēta Grosvalde, šajā pašā dienā Jāzeps Grosvalds raksta brālim Oļģertam vēstuli uz Parīzi. Ir uzsākts jauns digitālais projekts #Grosvaldi1919, kas ir veltījums latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamajai dzimtai – Grosvaldiem.

Grosvaldu dzimtai latviešu kultūrā un Latvijas ārlietu resorā ir ievērojama loma. 2018. gadā šīs dzimtas kultūrpolitisko nozīmi atklāja divi notikumi, pirmkārt, dokumentālā drāma “Mērijas ceļojums”, kur iepazinām Mēriju Grīnbergu no slavenās Grosvaldu dzimtas, kura Otrā pasaules kara laikā izglāba lielu daļu Latvijas muzeju kolekciju. Otrkārt, literatūrzinātnieces Evas Eglājas-Kristsones rokās nonākusi unikāla, līdz šim nezināma vēsturiska liecība par Latvijas valsts un Latvijas ārlietu dienesta pirmajiem soļiem – Grosvaldu jaunākās meitas Margarētas Grosvaldes pirms simts gadiem rakstītā dienasgrāmata.

Dienasgrāmata glabājas LU LFMI Latviešu folkloras krātuves Autobiogrāfiju krājumāGrosvaldu dzimtas izpēte turpinās – filmas režisore Kristīne Želve strādā gan pie grāmatas par šo dzimtu, gan kopā ar mākslinieci Ievu Stūri un mākslas zinātnieci Ievu Kalnaču veido izstādi MĒRIJAS CEĻOJUMS. Grosvaldu dzimtas stāsts,  kas no šī gada 6. septembra būs skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Izcilo Grosvaldu dzimtu bez Mērijas Grīnbergas jaunākās pārstāv gan viņas māte Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja, gan viņas brālis – matemātikas zinātņu doktors Emanuels Grīnbergs (1911–1982); vectēvs –  advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadīgs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924) un viņa kundze Marija Grosvalde (1857–1936), kā arī pārējās dzimtas atvases – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962), gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920), ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974) un Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982). Tuvākā nākotnē izdevniecība “Latvijas mediji” plāno sakārtot un izdot Mērijas Grīnbergas (vecākās) autobiogrāfiskos materiālus.

“Tieši Margarēta Grosvalde ir tā, kas pamudinājusi tieši tagad nonākt pie šī projektu,” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” stāsta viena no projekta #Grosvaldi1919 koordinatorēm, literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone.

Viņa satikusi Annu Reinolds, kas iedevusi Margarētas dienasgrāmatu. Lai arī tajā brīdi pētniecei neko daudz neizteicis Margarētas vārds un viņas darbošanās, taču izlasot sapratusi, ka tā jāpadara publiski pieejama.

Šis negaidītais vēsturiskais atradums – Margarētas Grosvaldes dienasgrāmata, kas aizsākta tieši pirms 100 gadiem, strādājot Latvijas sūtniecībā Londonā, un vēsta gan par tā laika jaunas sievietes dzīvi, gan jaunas valsts tapšanu un tās pirmajiem soļiem ārpolitikā, bijis pamudinājums veidot digitālo projektu par Grosvaldu dzimtu.

“Likās, Margarētas stāsts noteikti uzrunās,” uzskata Eglāja-Kristsone. “Bet jau dienasgrāmatās var just, ka īsti omulīgi nejūtas, kad ir viena. Likās, aiz viņas ir visa dzimta.”

1919. gada 7. februārī Grosvaldu ģimene ir izkaisīta pa pasauli. Vecākā meita Mērija ar vīru un bērniem mīt Krievijā, dēls Oļģerds dodas uz Parīzi, lai darbotos kā Latvijas sūtnis Francijā, Margarēta un Karolīna ir Londonā, ģimenes mīlulis Jāzeps ir ceļā no karagājiena Persijā un Kaukāzā. Tēvs Fridrihs Grosvalds ar kundzi Mariju gatavojas jauniem pienākumiem, kas vedīs uz Zviedriju. Šajā dienā Margarēta ieraksta pirmos teikumus savā dienasgrāmatā, kas vairāku gadu garumā tiks konsekventi rakstīta angļu valodā. Kopš februāra viņa ir jaunizveidotās Latvijas sūtniecības Anglijā sekretāre. Savukārt Jāzeps jeb Džo pēc ilgiem mēnešiem raksta vēstuli ģimenei no dienesta vietas Baku, kur atrodas kopā ar angļu armiju.

Savā ziņā šis projekts ir turpinājums stāstam par Grosvaldu dzimtu, ko pagājušā gadā aizsāka režisore Kristīne Želve ar filmu “Mērijas ceļojums”. Tāpat jau gadu risinās vērienīgs projekts, lai 6. septembrī Latvijas Nacionālās mākslas muzejā atklātu vērienīgu izstādi “Mērijas ceļojums. Grosvaldu dzimtas stāsts”.

Mākslas zinātniece ieva Kalnača atzīst, ka visus notikumus aplūkojot

“sapratām, ka jāveido ne tikai Margarētas Grosvaldes dienasgrāmatu publicējumi, un to nevar darīt atrauti no pārējās dzimtas un izstādes, kas būs".

Digitālais projekts #Grosvaldi1919 ik mēnesi, izmantojot sociālos medijus, vēstīs par Grosvaldu ģimenes notikumiem 1919. gadā. Tie tiks atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem. Tāpat varēs sekot līdzi tam, kā 2019. gadā noris darbi pie dzimtas izpētes un popularizēšanas, veidojot izstādi, veicot zinātnisko un populārzinātnisko pētniecisko darbu.

1919. gads ir zīmīgs Grosvaldu dzimtai – Oļģerds Grosvalds no 1919. gada februāra līdz jūlijam bijia Latvijas delegācijas sekretārs miera konferencē Parīzē, bet no 1919. gada jūlija Latvijas Pagaidu valdības pārstāvis, rezidējošais ministrs. Margarēta Grosvalde  1919. gada februārī sāka strādāt par darbvedi jaunizveidotajā Latvijas diplomātiskajā pārstāvniecībā (no 1921. gada – sūtniecībā) Londonā, un sāka rakstīt dienasgrāmatu. Fridrihs Grosvalds 1919. gada aprīlī tika iecelts par diplomātisko pārstāvi Zviedrijā (nedaudz vēlāk – arī Norvēģijā un Dānijā). Karolīne jeb Līna Grosvalde no 1919. gada augusta bija sekretāre sūtniecībā Stokholmā. Jāzeps Grosvalds, atgriezies no Britu impērijas armijas ekspedīcijas karagājiena uz Persiju un Kaukāzu, kopš 1919. gada vasaras pildīja Latvijas delegācijas Parīzes miera konferencē sekretāra pienākumus, bet no 1919. gada decembra strādāja Latvijas diplomātiskajā pārstāvniecībā Parīzē. Savukārt Mērija Grīnberga vecākā pēcrevolūcijās jukās ir Krievijā kopā ar abiem bērniem – Mēriju jaunāko un Emanuelu – un savu vīru, Jāni Grīnbergu, latviešu luterāņu draudžu  mācītāju Krievijā.

Margarētas Grosvaldes ieraksti dienasgrāmatā sākas 1919. gada 7. februārī un ilgs līdz 1926. gadam. Viņa aplūko dažādas tēmas. Ieraksti lieliski ļauj izsekot Latvijas ārlietu resora attīstībai, norāda Eglāja-Kristsone. Tāpat tie ir jaunas sievietes, kurai ir 24 gadi, ieraksti par dzīves baudīšanu Londonā. Ieraksti ļauj izsekot kinoteātru un teātru repertuāram, var izsekot, kā palēnām Margarēta kļūst par Londonas dāmu. Tā ir jaunas latviešu sievietes dzīve Londonā.

Izstāde, kas gaidāma septembrī, būs starpdisciplināra. Daļa izstādes stāstīs par Mērijas Grīnbergas dzīvi un viņas dzīves pieturām, daļa ļaus iepazīt Grosvaldu dzimtas mākslas darbus, tie būs darbi, kas piederēja Grosvaldu ģimenei un atradās viņu dzīvoklī, kā arī Jāzepa Grosvalda darbi. Daudzi no tiem Latvijā nav izstādīti, jo glabājas Zviedrijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti