Arhīva digitālās krātuves medicīnas tematiskajā kolekcijā redzams, piemēram, kā pirms 100 gadiem izskatījās šobrīd Latvijā modernākā bērnu ārstniecības iestāde – Rīgas Bērnu klīniskā universitātes slimnīca: mediķi un pacienti dažādās nodaļās, boksi slimnieku izolēšanai, laboratorijas, šarlaka un difterijas nodaļas. Lipīgo slimību nodaļās vecāki bērnus varēja redzēt tikai pa logu. Atrodamas arī ainas no Latvijas Sarkanā Krusta ikdienas, slimnīcas un medicīnas pieņemšanas punkti dažādās pilsētas, sanatorijas. Sarkanais Krusts bija lielākā un plašākā organizācija līdz 1940. gadam un par darbības mērķi izvirzīja tautas veselības aizsardzību un kopšanu.
“Arhīva misija nav tikai saglabāt, bet arī nodrošināt pieejamību tam, ko mēs glabājam.
Lai cilvēki uzzina un var apskatīt jebkuru no mūsu krājumā esošajiem darbiem,” skaidroja Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva direktore Dace Bušante.
Pavisam atvērtas 9 jaunas tēmas – tostarp arhitektūra, sports, satiksme, kultūra. Ir liecības, kuras atrodamas tikai šajā arhīvā. Piemēram, arhitekta Nikolaja Hercberga fotogrāfiju kolekcija, kas tapusi no stikla negatīviem.
Dace Bušante atzīmēja: “Nikolaja Hercberga fotogrāfiju kolekcija ir interesanta ar to, ka var doties tādā virtuālā pastaigā pa Latvijas skaistāko pilsētu ielām 100 gadu senā pagātnē. Nikolajs Hercbergs ne tikai projektēja ēkas, bet arī iemūžināja fotogrāfijās rūpnīcas, pilsētu apbūvi, iekštelpas, dažādus namus.”
Īpaši izceļama arī kolekcija par personībām Latvijas kultūrā. Par Imantu Ziedoni, Jāni Peteru, Mirdzu Ķempi, Raimondu Paulu, Ģirtu Jakovļevu un Viju Artmani. Arhīvs atvēris arī iespēju skatīties Latvijā veidotas dokumentālās filmas.
Digitālo vietni “Redzi, dzirdi Latviju” Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs izveidoja 2016. gadā. Šobrīd tajā ir apmēram 9 tūkstoši filmu un videofailu un 50 tūkstoši fotogrāfiju.
Klāt nākusi arī iespēja komentēt. Dace Bušante skaidroja: “Mums nav atpazīti cilvēki, nav atpazīts notikums.
Cilvēks, skatoties uz šo fotogrāfiju, ja viņš zina māju, ielu, pilsētu – mēs ļoti priecātos, ka jebkurš ierakstītu komentārus un mēs varētu papildināt informāciju.”
Skatītāju interese par digitālo krātuvi “Redzi, dzirdi Latviju” aug. Aizvadītajā gadā virtuālo apmeklēju skaits pat desmitkāršojās. Digitālajā krātuvē ik dienu ieskatās ap 300 skatītāju.
