Festivāla "Baltica" dalībnieku pulks ir dalīts divās daļās – tie, kuri piedalīsies atklāšanas pasākumā, nepiedalīsies noslēguma pasākumā, un arī viesu skaits būs mazāks nekā citus gadus, jo nākas pielāgoties mežonīgas dārdzības apstākļiem un epidemioloģiskās situācijas izaicinājumiem, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta notikuma mākslinieciskā vadītāja, folkloriste Māra Mellēna: "Šis festivāls ir īpašs ar to, ka mēs vien janvāra beigās tā nopietni noticējām tam, ka tas varētu būt klātienē. Tas ir ļoti, ļoti īss sagatavošanās periods." Viņa turpina: "Šogad mēs esam koncentrējušies uz Baltijas valstīm.
Mēs mēģināsim par jaunu izstāstīt Baltijas valstu sadarbības, sadraudzības stāstu, kaimiņu stāstu, ņemot vērā, ka Baltijas valstis ir arī Eiropas Savienības robeža, un tas ir ļoti svarīgi – mums būt kopā plecu pie pleca ne tikai fiziski, bet arī garīgi."
Šogad ir "Baltica" 35. dzimšanas diena un folkloras kustības 40. gadadiena, atzīmē festivāla mākslinieciskā vadītāja: "Jā, mums ir atmiņas par to, kā bija, bet ir ļoti svarīgi šajā satikšanās brīdī, kad divus gadus neesam tikušies, saprast, kā ir šodien: cik labi mēs viens otru jūtam un cik spēcīgi kopā saprotam to, ka dialogs ar tradīciju mums joprojām ir vajadzīgs, lai mēs pastāvētu kā cilvēki." Viņa atgādina, ka festivāls, kas pirmo reizi notika 1987. gadā, bija nopietna pretošanās kustības sastāvdaļa: "Mēs esam 35 gadus ar brīvību kopā dzīvojuši un pieņēmuši to kā pašsaprotamu, un varbūt tikai februāra notikumi Ukrainā mums ir likuši vēlreiz uz to paskatīties ar citām acīm."
Festivāla tēmu "Spēle" un moto "Nāc ar mani spēlēties" rīkotāji esot virpinājuši ilgāk nekā parasti, proti, trīs gadus.
"Tēma ir izaicinājumiem pilna, jo, no vienas puses, tu vari iet uz spēli kā uz izklaidi, bet, no otras puses, tu vari iet uz spēli kā uz ļoti nopietnu cilvēcības mācību:
bērns spēlējas, lai pēc tam varētu tikt ar dzīvi galā; pieaudzis cilvēks spēlējas tāpēc, lai varētu izspēlēt savas spēles ar likteni, kur ir ļoti daudz neparedzamā, un viņam ir jābūt pietiekami stipram, lai tās spēlēs izspēlētu. Tamdēļ šīs prasmes – spēlēt mūzikas instrumentus, sadzirdēt, saspēlēt – ir tas, kas ir "Baltica" degpunktā. Tātad smalkums dialogā ar tradīciju un smalkums kā dzīves kvalitātes rādītājs," skaidro Mellēna.
Anda Skuja papildina: "Ja mēs runājam par tiem, kuri dzied, spēlē, kopj tradīcijas un stāsta par tām citiem – tā ir viņu ikdiena, un folkloras festivālu viņi gaida kā svētkus. Cita sabiedrības daļa, kas nāks uz festivālu kā skatītāji – tā jau būs viņu pašu pieredze. Pēc šī laika, kurā mums bija jādzīvojas pašiem ar sevi, šiem diviem gadiem, kad nenotika daudz satikšanās brīžu, es domāju, ka atkal sabiedrībai būs interese, vajadzība skatīties un vairot savu identitātes sajūtu, cik mēs latvieši esam bagāti ar savām tradīcijām, daudzveidīgo valodu, dziesmām. Domāju, ka tā nav rutīna, bet dzīvotprieka pamats."
Šovasar "Baltica" norisināsies Siguldas pusē, Rīgā un daudzviet Kurzemē – Kuldīgā, Talsos, Ventspilī, Alsungā, Skrundā, Popē un Dundagā.
"Tā ir festivāla tradīcija. 2018. gadā mēs ziedējām, mums bija Jāņu tradīcijas un pirmo reizi [festivālu] "Baltica" mēs izlikām visās Latvijas vēsturiskajās zemēs. Savukārt iepriekš "Baltica" vienmēr bija galvaspilsētā un vienā no vēsturiskajām zemēm, un Turaidā. Turaida ir īpaša kultūrtelpa. Neskatoties uz to, ka šogad ir milzīgi ceļa remonti un tīri fiziski būs ārkārtīgi grūti nokļūt Turaidā, mēs tomēr brauksim turp. Turaidas Dainu kalns un Dziesmu dārzs – manuprāt, īpašākas vietas [festivālam] "Baltica" nav," pauž festivāla mākslinieciskā vadītāja.
7. jūlijā no pulksten 15.30 līdz pat vakarstundai Turaidas muzejrezervātā skanēs balsis un kokles. Atklāšanas koncertā "Spēlē šādu vakariņu" piedalīsies vairāk nekā 50 Latvijas folkloras kopas no visām vēsturiskajiem zemēm, arī visi festivāla viesi no Lietuvas un Igaunijas, tai skaitā Tallinas folkloras kopa "Rēvele" un diasporas latvieši no Ziemeļanglijas – folkloras kopa "Dūdalnieki", vēsta koncerta režisore:
"Atklāšanas koncerts, protams, ir tas, kur katram gribas savu dziesmu izdziedāt un izrādīt sevi, tāpēc tas tiešām būs krāšņs un ļoti daudzveidīgs, un ar dažādiem dialektiem.
Mēs varēsim vienviet redzēt gan Latgales etnogrāfiskos ansambļus, gan Kurzemes otaņķiešus un suitu sievas. Plaši pārstāvēta būs Vidzeme un Rīga."
Detalizēta informācija par programmu un plānotajām norisēm uzmeklējama festivāla tīmekļa vietnē.
