Darba dienas beigas. Ārā ir apmēram plus seši grādi, gaiss ir drēgns, un deju skola "Dzirnas" tirdzniecības centra auto stāvlaukumā aizvada kārtējo mēģinājumu. Šādā veidā skola radusi risinājumu, lai arī paši mazākie dejotāji varētu apgūt deju soļus klātienē.
''Manuprāt, ir diezgan forši satikties, nevis caur ekrāniem skatīties vienam uz otru," teic deju skolas "Dzirnas" audzēkne Loreta. Dejotāja Marta atzīst – aukstums nedaudz traucē, taču dejotājiem tik un tā priecīgi, ka var satikties.
"Te mums ir jumts virs galvas, logu nav, ir auksts, mums laipni norobežoja šeit, stāvvietā, laukumu, lai kādas mašīnas neiebrauktu, un mēs te esam," stāsta horeogrāfs, deju skolas "Dzirnas" mākslinieciskais vadītājs Agris Daņiļevičs. Tikmēr "Dzirnu" direktore Singita Daņiļeviča atzīst: "Istenībā tā lielākā sāpe laikam ir vecākiem, ne bērniem – es šeit staigāju, dežūrēju visu to laiku, lai uzpasētu. Viņi rauj nost drēbes, jo tomēr intensīvs darbs, un, ja intensīvi strādā, sporto, dejo, kustas. Mēs taču ejam arī uz atpūtas laukumiņiem, kur gar vienām šūpolēm grābstās 50 bērni. Tad šeit viņi tomēr to stundu, citi divas stundas tiek nodarbināti pilnīgi organizēti."
Krietni siltākos apstākļos, taču mazākā skaitā mēģinājumos tiekas tautas deju ansambļa "Līgo" dejotāji. Lai, ievērojot pašreizējos ierobežojumus, satiktos 20 dejotāji, būtu nepieciešama liela sporta zāle.
Horeogrāfs, TDA "Līgo" mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš atzīmē: "Kas mūs varbūt padara nedaudz bēdīgus šajā situācijā, ir kvadratūras ierobežojums 15 kvadrātmetri uz vienu dejotāju. Šajā deju zālē mēs varam atļauties mēģināt tikai seši cilvēki – 3 pāri. Pārsvarā ir 12 pāru dejas, tas nozīmē, ka mēs šo deju sašķaidām četrās daļās, un tie vieni trīs pāri tos citus trīs pārus neredz."
Tomēr, kā atzīst TDA "Līgo" dejotājs Krišjānis Bite, labāk dejot mazākos sastāvos, nevis "zūmā", kur tas ir daudz grūtāk.
Pilnā skaitā nav ļauts satikties arī kora "Kamēr…" dziedātājiem.
"Šobrīd darbu organizējam pa balsu grupām, tiekamies ģimnāzijas aulā līdz 18–19 cilvēkiem," atklāj kora galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs Aivis Greters un piebilst: "Ja es varu kādu mini kritiku izteikt – tad man ļoti žēl it īpaši par maniem dziedātājiem, kuri principā vakcinējušies vasaras vidū. Mēs bijām sapratuši, ka šis solis ir jāsper un tā tikšanās ar to mums tiks ļauta. Un ļoti žēl, ka dažādu notikumu virkne ir novedusi pie tā, ka esam atkal vīrusa sekās ieskauti. No tā jau tas process daudz tiek izjaukts."
Amatierkolektīvi lolo cerības, ka situācija varētu uzlaboties un kuplākā skaitā būtu iespējams satikties pēc ārkārtējā stāvokļa beigām.
KONTEKSTS:
Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī. Valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Redzot, ka vīrusa izplatība aug un Latvija ir pirmajā vietā pasaulē Covid-19 izplatības ziņā, valdība no 21. oktobra līdz 15. novembrim ieviesa tā dēvēto "lokdaunu" un mājsēdi.
Beidzoties "lokdaunam", no 15. novembra iedzīvotāji brīvāk iepirkties, pulcēties un saņemt pakalpojumus var "zaļajā režīmā", proti, uzrādot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet cilvēkiem bez sertifikāta jeb "sarkanajā režīmā" ir pieejams pakalpojumu minimums.
Nosacījumi amatiermākslas kolektīvu darbībai no 15. novembra:
- Mēģinājumi un uzstāšanās var notikt tikai epidemioloģiski drošajā vidē, klātesot tikai personām, kuras ir pret Covid-19 vakcinētas vai vīrusu izslimojušas.
- Mēģinājumos var tikties līdz 20 dalībniekiem grupā, vienai personai nodrošinot ne mazāk kā 15 m2 no mēģinājumam paredzētās telpas platības.
- Izmantojot ģērbtuves, to aizpildījums vienlaikus nedrīkst pārsniegt 25 %,
- Grupas dalībnieku plūsma nedrīkst pārklāties ar citu personu plūsmām
- Mēģinājuma laikā jānodrošina 2 metru distance, izņemot deju nodarbību laikā.
- Kolektīvi nerīko aktivitātes un publiskus vai privātus pasākumus (tai skaitā nedodas uz citu pašvaldību administratīvajām teritorijām), kuros piedalās personas no citām grupām vai kolektīviem.
