Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā katedrāle ir neogotikas stila paraugs, savā ziņā pilsētas vizītkarte. Taču majestātiskā dievnama fasāde noveco, senie ķieģeli drūp, netur akmens logu režģi.
“Mēs pie galvenās ieejas pat mēģinājām bakstīt nost sadrupušās daļas, lai kāds ķieģelis nenokrīt uz galvas. Plaisas laiž cauri mitrumu iekšā, tur tas sūcās. Problēma draudzēs ir tā, ka nav jau to cilvēku speciālistu – sapratēju. Un, kā pierasts draudzēs - pašu spēkiem, kā nu mēs paši mākam un darām, citu resursu jau mums nav,” stāsta katedrāles dekāns, mācītājs Andis Lenšs.
Šīs katedrāles draudze ir viena no piecām, kas nupat saņēmusi domes līdzfinansējumu. To reizi gadā var saņemt draudzes, kuru ēkas ir reģistrētas kā kultūras pieminekļi. “Šogad pagaidām ir atbalstīti pieci projekti, draudzes jau izvēlējušās „gudrākus” projektus. Ir tehniskā un mākslinieciskā izpēte. Tas nozīmē, ka būs dokumentus, kas būs kā pamats, lai varētu ko lielāku darīt baznīcās, ne tikai vienkāršos remontdarbus,” norāda domes Īpašuma pārvaldīšanas departamenta Nekustamā īpašuma attīstības nodaļas vadītāja Inta Ruskule.
Piemēram, Dievmātes Romas katoļu draudzei šogad piešķirti līdzekļi baznīcas tehniskajai izpētei ar ēkas pamatu un pamatnes ģeoloģisko izpēti. Savukārt Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskās katedrāles draudze līdzfinansējumu ieguldīs katedrāles mākslinieciskajai izpētei un īstenos fasādes atjaunošanas un akmens logu restaurācijas projektam. Tā ir iespēja startam jau uz lielo valsts atbalstu sakrālajam mantojumam, saka Andis Lenšs.
“Pašlaik, jā, sāpe ir tieši akmens logu un fasādes stāvoklis. Māla ķieģeļu drupšana ir ļoti uzskatāma. Logi jau ir nokalpojuši savus 126 gadus. Kaut kur pa spraugām un plaisām mitrums ir ticis iekšā, armatūra nespēj vairs savu funkciju pildīt līdz galam. Tas prasās pēc pamatīgas restaurācijas. Tie ir pirmie soļi, lai mēs varētu sasniegt lielo valsts finansējumu,” stāsta mācītājs.
Pērn sakrālā mantojuma saglabāšanai tika piešķirts viens miljons eiro. Finansējumu saņēma 28 baznīcas. Nākamgad dievnamu remontiem plānots piešķirt pusmiljonu eiro. Taču, arī nesagaidot vai nepretendējot uz valsts finansējumu, tieši caur šiem pašvaldības atbalstiem reliģiskajām draudzēm ir iespēja saglabāt un attīstīt savus dievnamus, tiesa – papildus ar savu līdzfinansējumu.
“Draudzēm ir jāiegulda 25% no kopējās projekta summas, 75% sedz dome.
Un tas ir svarīgi, jo ir lielāka atbildība par projekta realizāciju,” saka Ruskule.
Pērn līdzfinansējumu no domes saņēma astoņas Daugavpils reliģiskās draudzes, un tās, kā stāsta Inta Ruskule, ir dažādas jomas, kas dievnamos attīstītas un uzlabotas. Tostarp akustiskā sistēma Daugavpils Dievmātes Romas katoļu draudzei. “Arī Svētā Pētera baznīcā mēs nokrāsojam kolonnas, un šogad šo darbu turpinām. Arī pievērsāmies ikonu saglabāšanai. Un Grīvas baznīcā atjaunojām siltumapgādi, lai nebojātos mākslas priekšmeti un baznīcas brīnišķīgās vitrāžas.”
Šogad pašvaldības finansējumu gandrīz 27 tūkstošu eiro apmērā saņems vēl piecas Daugavpils reliģiskās draudzes. Arī te paralēli izpētei būs gan ikonu restaurācijas, gan dievnamu fasādes remonti, gan elektroinstalācijas nomaiņa.
