Izstādē Daugavpilī skatāmas dažādu tautu antikvāras līgavu galvassegas, karavīru cepures, eksotisku Āfrikas cilšu galvassegas un pat šamaņa kronis no Vjetnamas.
Kā pareizi izgaismot, kā izlikt un pat saprast, kur galvassegas priekšējā puse un kur aizmugurējā - tas ir izstādes iekārtošanas aizraujošākais process, kurā Latvijas Radio arī sastop Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja darbiniekus, muzeja direktori Rutu Ģipteri un direktores vietnieku zinātniskajā darbā Vladislavu Ivanovu.
“Sākumā, kad izpakojām kādu no galvassegām, pētījām, kā tad tā tika nēsāta, kura ir priekšējā puse, kura ir aizmugure. Tas arī ir interesants process,” atzina muzeja direktore Ruta Ģiptere.
Savukārt direktores vietnieks zinātniskajā darbā Vladislavs Ivanovs atklāja, ka sākumā tas ir pat intuitīvs process.
“Bet mums ir fotogrāfijas, mēs varam izpētīt aprakstus, ieraudzīt, kur tomēr ir tā priekšējā un kur aizmugurējā daļa. Reizēm esam pārsteigti,” stāstīja Ivanovs.
Izstādes sagataves process ir ļoti aizraujošs un interesants, tāpēc esam pārliecināti, ka apmeklētājiem tas būs ļoti saistoši, atzina muzeja pārstāvji, iekārtodami no privātā muzeja Rīgā atvesto galvassegu kolekciju.
Izstādē “Cepures pasaule” kopumā ir 50 dažādas galvassegas no četriem pasaules kontinentiem.
Tā ir kā sava veida ceļojums apkārt zemeslodei, kas ļauj iepazīt dažādas kultūras. Katrai cepurei un galvassegai ir savs noslēpumainais un aizraujošais stāsts, kas saistīts ar dažādu tautu kultūru, tradīcijām un rituāliem.
“Galvassegas ir saistītas ar kaut kādu konkrētu teritoriju un etnogrāfiski parāda kādas tautas, tautības dzīvi, apģērba kultūru un visu to informāciju, ko var nest un dot galvassega,” atklāja Ruta Ģiptere, neslēpdama, ka visneparastākās izrādījušās galvassegas no Āfrikas.
Izstādes apmeklētājiem būs iespēja redzēt arī tradicionālos latviešu tautumeitu vainagus, seno krievu un ukraiņu tradicionālās galvassegas, antikvāru līgavas galvassegu no Afganistānas, šamaņa kroni no Vjetnamas, kā arī karavīra galvassegu no Lieldienu salām, kas rotāta ar eksotisku putnu spalvām.
“Īstenībā tas tiešām ir tāds ļoti aizraujošs ceļojums mums pašiem, jo mums ir iespēja pieskarties pie ļoti dažādu kultūru, it īpaši ļoti atšķirīgu no mūsu kultūras, cepurēm un ieraudzīt viņu tradīcijas. Šeit būs redzamas dažādas kāzu cepures – piemēram, Taizemes kāzu cepure un arī Afganistānas kāzu cepure, kas pilnīgi atšķiras no baltā plīvura, pie kura mēs esam pieraduši,” stāstīja Vladislavs Ivanovs.
Galvassegu kolekcija nāk no privātās kolekcijas - muzeja “Cepures pasaule”, kas Rīgā darbojas jau vairāk nekā piecus gadus. Tas ir vienīgais muzejs visā pasaulē, kurā apkopotas vairāk nekā 300 pasaules tautu tradicionālās cepures un galvassegas.
Cepuru muzeja kolekcijas pamatlicējs ir zinātnieks un ceļotājs Kirils Babajevs no Krievijas. Pētot dažādas valodas, Kirils Babajevs apceļojis visu pasauli un katrā vietā ticis pie kādas cepures. Kolekcija kļuvusi tik liela, ka radusies doma atvērt muzeju. Tā kā viņam iepaticies Latvijā, Cepuru muzejs atvērts tieši Rīgā.
Pasaules tautu tradicionālo cepuru izstāde “Cepures pasaule” Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā būs apskatāma līdz 22. aprīlim.
