Daugavpils dome, iepazīstoties ar Eiropas kultūras galvaspilsētu piemēriem un pieredzi, vienbalsīgi atbalstījusi pilsētas kandidatūru šim starptautiski nozīmīgajam titulam. Pieteikuma sagatavošana ir saruna, ko pašvaldība iniciē starp nozarēm un sabiedrības interešu grupām par pilsētas attīstību vairāku gadu posmā. “Aptaujājot iedzīvotājus, izkristalizējas, ka pilsētnieki vēlas Daugavpili redzēt radošu, zaļu, daudzveidīgu un tādu, kurā jauniešiem ir iespējas realizēt savas idejas,” skaidroja domē.
“Pilsēta pieņēmusi šo izaicinājumu, jo gan pats tituls, gan kandidēšana tam dos pilsētai papildu publicitāti un lielāku starptautisku atpazīstamību.
Daugavpils pilsēta šo kandidēšanas iespēju saredz plašākā mērogā un vēlas popularizētu visu reģionu un stiprinātu sadarbību ar Latgales pašvaldībām. Viens no Daugavpils galvenajiem mērķiem, piedaloties konkursā, ir izmantot kultūras procesu kā kopīgas valodas meklēšanu Daugavpilij, Latgalei, Latvijai un arī Eiropai,” uzsver Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dukšinskis (Latgales partija)
Daugavpils domes priekšsēdētāja vietniece Līvija Jankovska ("Mūsu partija") akcentēja: “Pieteikuma sagatavošanu uzlūkojam kā nozīmīgu daļu no pilsētas vidējā un ilgtermiņa attīstības stratēģijas, lai caur kultūras procesu stiprinātu Daugavpils pilsētu, aktualizētu lidostas nepieciešamību un infrastruktūras sakārtošanu.” Jankovska arī norādīja, ka “par cietokšņa atjaunošanu sākotnēji bija daudz skeptiķu, bet redzams, ka tā bija pareiza izvēle, un arī Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikuma procesā būsim tikai ieguvēji”. Pilsēta paredz, ka kandidēšanas procesā ļaus kompleksi sajūgt kopā infrastruktūras projektus, piesaistīt papildu finanšu avotus un attīstības projektus piepildīt ar saturu. Pilsēta vēlas izveidot Oskara Stroka brīvdabas koncertzāli, turpināt cietokšņa un Stropu ezera vides pilnveidi.
Daugavpils domē arī uzsvēra, ka kultūras galvaspilsētas projektā kultūra tiek aplūkota visplašākajā nozīmē, tāpēc pieteikumā tiks iekļauts gan zinātnes, gan izziņas un pētniecības aspekts, Daugavpils reģiona intelektuālais potenciāls un talanti.
Kopīgas valodas meklējumi ir Daugavpils Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 vadmotīvs, skatoties uz kultūras procesiem kā kopīga valodas meklēšanu, radīšanu un lietošanu Daugavpilij, Latgalei, Latvijai un Eiropai.
Pieteikumā veidošanā nozīmīga loma būšot visu sabiedrības grupu un nozaru savstarpējai sadarbībai. “Mākslai un kultūrai šajā procesā ir sabiedrības “līmes” funkcija, radot mākslinieciski daudzveidīgas sarunāšanās un satikšanās formas, lai runātu gan par zaļās domāšanas kultūru, gan uzņēmējdarbības un inovāciju kultūru, zinātkāres un kritiskās domāšanas kultūru un arī sabiedrības veselību, labsajūtu, solidaritātes un savstarpējas palīdzības kultūru,” skaidroja Daugavpils domes pārstāvji.
Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikuma izstrādes darba grupas koordinatore Diāna Soldāne atgādināja, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikuma izstrādē ļoti aktīvi līdzdarbojas pilsētas iestādes un radošie cilvēki. Līdz 22. februārim iedzīvotāji elektroniskā aptaujā ir aicināti paust savu viedokli par kultūras patēriņa un līdzdarbības iespējām. Visu februāri ikviens daugavpilietis – lai kur Latvijā vai pasaulē dzīvotu, var iesniegt savu ideju “Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027” pasākumu programmas pilnveidošanai. 5. februārī notiks koprades pasākums – iedzīvotāju forums, kurā dažādu nozaru un interešu grupu pārstāvji aicināti mijiedarboties un attīstīt inovatīvas idejas nākotnes projektiem kultūras, izglītības, pilsētvides, radošās uzņēmējdarbības un citās jomās. Tuvākajā laikā sekos radošās darbnīcas par kultūras mantojuma saglabāšanu un iedzīvināšanu un pilsētvides pilnveidošanu.
Par Eiropas kultūras galvaspilsētas iniciatīvu
Līdzdalību konkursā apstiprinājušas vēl septiņas citas Latvijas pilsētas – Cēsis, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja un Valmiera.
Eiropas kultūras galvaspilsēta ir viena no zināmākajām Eiropas Savienības iniciatīvām, kas aizsākta 1985. gadā ar mērķi sekmēt kultūru daudzveidību Eiropā, iedzīvotāju piederības sajūtu kopējai Eiropas kultūrtelpai, veicinot kultūras lomu pilsētu ilgtermiņa attīstībā un ļaujot salīdzinoši nelielām pilsētām nokļūt starptautiskās uzmanības centrā, lai īstenotu tādus nozīmīgus attīstības mērķus kā tūrisma pieaugums, infrastruktūras attīstība, iedzīvotāju līdzdalības stiprināšana.
Katru gadu tiek izvēlētas divas Eiropas kultūras galvaspilsētas. 2027. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu vienlaikus īstenos kāda pilsēta Latvijā un Portugālē. To, kura Latvijas un Portugāles pilsēta saņems Eiropas kultūras galvaspilsētas godu, konkursa kārtībā nosaka jau 6 gadus iepriekš 2 konkursa kārtās, kuras norit 2021. un 2022. gadā. Līdz 2021. gada 4.jūnijam Latvijas kandidātpilsētām savi pieteikumi jāiesniedz Kultūras ministrijā. 2021. gada vasarā savs pieteikums jāprezentē starptautiskai žūrijai, kurā līdzās 10 ārvalstu ekspertiem līdzdarbojas 2 Latvijas eksperti. Labāk sagatavotos pieteikumus konkursa žūrija virza uz otro atlases kārtu. Kandidātpilsētām ir 9 mēneši, lai saskaņā ar žūrijas ieteikumiem un norādēm pilnveidotu pieteikumu un sagatavotos žūrijas klātienes vai virtuālai vizītei Daugavpilī. Pilnveidotais otrās kārtas pieteikums žūrijas vērtējumam jāiesniedz un jāprezentē 2022. gadā, kad tiek paziņota arī titula ieguvēja. Uzvarētāja iegūst Eiropas Komisijas Melinas Merkuri balvu 1,5 miljonu eiro apmērā.
