Daugavpils grib atteikties no cietokšņa saglabāšanas – «tas ir parasts mikrorajons»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Plašu rezonansi Daugavpilī izraisījusi Daugavpils pilsētas pašvaldības Tūrisma attīstības un informācijas aģentūras vēlme atteikties no Daugavpils cietokšņa kompleksa izpētes, saglabāšanas un iekļaušanas aktīvā tūrisma apritē. Iniciatīva paredz no amata atbrīvot cietokšņa pārvaldnieku un viņa vietnieku. Daugavpils iedzīvotāji ir neizpratnē par šādu pašvaldības soli, jo uzskata, ka šīm amata vienībām ir tieša sociālā ietekme un ietekme uz vidi cietokšņa teritorijā, – pretēji domes viedoklim.

Vairs nepētīs un nesaglabās

Apkaime vai mikrorajons

Cietokšņa apkaimes teritorija ir Daugavpils pilsētas simbols un pazīstams starptautiskajā mērogā tūrisma objekts. Austrumeiropā vienīgais gandrīz bez izmaiņām saglabājies 19.gadsimta pirmās puses cietokšņa paraugs. Izcila fortifikācijas būve, kura kopplatība ir lielāka par 150 ha. (Avots: Daugavpils pilsētas pašvaldības teritoriālais plānojums 2020)

Mikrorajons – Padomju Savienībā radies apzīmējums standartizētam daudzstāvu dzīvojamo ēku kompleksam lielo pilsētu perifērajās daļās. Tās ir lielas apbūves teritorijas, kuru vienīgā funkcija bija nodrošināt dzīvojamo platību. 

Apkaimes ir pilsētbūvniecībā lietots apzīmējums funkcionāli nodalītai pilsētas daļai, kas tika veidota pie noteikta ģeogrāfiskā novietojuma, ņemot vērā unikālās kultūrvēsturiskā mantojuma, dabas resursu un iedzīvotāju kopienas īpašības. Tās ir neformāla teritoriāla Daugavpils pilsētas administratīvas teritorijas dalījuma vienība, ko lieto iedzīvotāji un pilsētas nozaru speciālisti ieviešot lokālas idejas, projektus vai iniciatīvas.

Daugavpils pašvaldība interneta vietnē 6. februārī ievietoja aicinājumu iedzīvotājiem izteikt viedokli par to, ka pilsētas Tūrisma attīstības un informācijas

aģentūras uzdevums vairs nebūs cietokšņa kompleksa izpēte, saglabāšana un iekļaušana aktīvā tūrisma apritē.

Šīs izmaiņas nolikumā paredz no amata atbrīvot Daugavpils cietokšņa pārvaldnieku Jāni Dukšinski un viņa vietnieku Jāni Ostrovski, lai gan viņu tiešie amata pienākumi nekādi nav saistīti ar pētniecību.

Daugavpils pilsētas pašvaldības Tūrisma attīstības un informācijas aģentūras vadītājas pienākumu izpildītāja Jeļena Aferonoka ziņu portālam LSM.lv skaidroja, ka nostrādājot šajā amatā trīs mēnešus, sapratusi, ka šo cilvēku pienākumi pārklājas ar citu pašvaldības speciālistu darbu, tādēļ ierosinājusi šos amatus likvidēt, jo vēlas vairāk tērēt pilsētas kopējā tēla spodrināšanai.

"Cietoksnis ir pilsētas mikrorajons, kur šie cietokšņa darbinieki ir tikai starpnieki starp cietokšņa iedzīvotājiem un pakalpojumu sniedzējiem," norādīja aģentūras vadītāja. Bet par Daugavpils cietokšņa kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, kā iepriekš, rūpēšoties citi domes darbinieki.

Daugavpilieši pauž sašutumu un neizpratni

Plānotās izmaiņas izraisījušas plašu rezonansi arī sociālajos tīklos, kur dokumentālās filmas par Daugavpili autore Vladislava Romanova un ilggadējais cietokšņa gids un biologs Māris Grunskis asi kritizē šo iniciatīvu. 

"Daugavpils dome pieņems lēmumu par to, ka Daugavpils cietoksnis ir tik ļoti pilsētai nenozīmīgs objekts, ka tas nav tā vērts, lai ieguldītu pat niecīgu naudu tā izpētē un veicinātu tajā tūrismu," savā ierakstā pauda Romanova.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

"Tie ir cilvēki, kas pieņem lēmumus un koordinē aktivitātes atbilstoši situācijai, ņemot vērā gan iedzīvotāju vajadzības, gan tūrisma mērķus, gan vēsturiskās, kultūras, mākslas un dabas vērtības," sacīja Grunskis.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Viņu ierakstiem ir arī neskaitāmi sašutuma pilni komentāri:

"Jā, nav saprotama rīcība no Domes puses. Pati esmu no Daugavpils, pirmais, kas iekrīt maniem draugiem un radiem ne no Daugavpils, iebraucot pilsētā : "Cietoksnis, mēs tak aiziesim?""

"Daugavpils cietoksnis vairākus gadu desmitus bija aizmirsts un pamazām bruka. Tagad šis cietoksnis tiek atdzīvināts. Patīkami ir tur iegriezties."

"Vēlos atgādināt, ka Daugavpils cietoksnis ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības ansamblis, kas līdzīgi kā Rīgas vēsturiskais centrs ir pasaules mēroga kultūras vērtība. Esmu pārliecināta, ka turpinot metodiski strādāt pie Cietokšņa izpētes, restaurācijas un piemērošanas mūsdienu funkcijām, tas, tāpat kā Suomenlinnas (Sveaborgas) cietoksnis Somijā, var kļūt par UNESCO pasaules mantojuma objektu."

"Cietoksnis ir VIENĪGĀ vieta, kurp vedu tūristus, jo par pārējo man ir kauns. Ja to vēl degradēs, tad ko tur redzēt???"

Arī Daugavpils cietokšņa apkaimes aktīvistu grupa jau nodevusi savu iesniegumu pašvaldībai, aicinot saglabāt pārvaldnieka Jāņa Dukšinska vietu, jo apkaimes aktīvistu regulārām sanāksmēm ir svarīgs iniciators, kurš vienlaicīgi ir pašvaldības amatpersona un pārstāv apkaimē esošu institūciju. Iesniegumā savu viedokli ar parakstiem apliecinājuši vairāk nekā 30 cietokšņa apkaimes iedzīvotāji. Cietokšņa kopienas pārstāve Inga Belousa ziņu portālam LSM.lv atklāja, ka organizācija darbojas kopš vasaras un pusgada laikā rīkojusi dažādas aktivitātes, tostarp sanāksmes un kultūras pasākumus.

"Visu iepriekšminēto iniciatīvu īstenošanai pamudinājumu, atbalstu un nodrošinājumu ar telpām un saimnieciskām lietām esam saņēmuši no Jāņa Dukšinska, kas ieņem vienu no likvidēšanai plānotajām amata vienībām Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centrā.

Pastāvīgs atbalsts, ko Jānis Dukšinskis sniedz Daugavpils cietokšņa apkaimes iedzīvotāju iniciatīvu īstenošanai, ir viens no pamatfaktoriem, kas cietoksnī stiprina apkaimju aktīvismu, nodrošinot svarīgo sasaisti starp apkaimi un pašvaldību,"

skaidroja cietokšņa apkaimes aktīvistu pārstāve.

Savukārt Aferonoka ar pārliecību sacīja:

"Cietoksni attīsta tikai Attīstības departaments un Kultūras pārvalde. Visi pasākumi [cietoksnī] tika rīkoti ar [tūrisma] aģentūras palīdzību".

"Mēs kā Daugavpils cietokšņa aktīvisti arī zinām, ka Jānis Dukšinskis seko līdzi cietokšņa izskatam un stāvoklim un rūpējas, lai laikus  tiktu novērsti ēku bojājumi, kā arī veikti nepieciešamie labiekārtošanas darbi. Jāņa Dukšinska profesionālais ieguldījums, personīgais entuziasms un zinošā darba attieksme pret cietoksni un tā iedzīvotājiem veicina apkaimes attīstību un kopienas iesaisti. Nav pārliecības, ka likvidējot Jāņa Dukšinska amata vietu, turpmāk tiks nodrošināta cietokšņa iedzīvotāju interešu atbalstīšana tik operatīvā un kvalitatīvā mērā, kā tas ir bijis līdz šim," pauda Belousa.

Daugavpils Tūrisma attīstības un informācijas aģentūras vadītājas pienākumu izpildītāja ziņu portālam LSM.lv norādīja, ka ar cietokšņa pārvaldnieku un viņa vietnieku tiekas gandrīz katru nedēļu. Tomēr portālam no drošiem avotiem ir kļuvis zināms, ka šajos trīs mēnešos tikšanās notikusi vien reizi.

"Cietoksnis ir mikrorajons, kā arī pārējie. Tad jau [ne tikai cietoksnī] uz katru mikrorajonu vajag savu apsaimniekotāju [pārvaldnieku]," pauda Aferonoka.

Daugavpilieši uzskata, ka, tikai saglabājot Daugavpils cietokšņa kompleksa izpēti, saglabāšanu un iekļaušanu aktīvā tūrisma apritē un ar to saistītās amata vienības paturēšana Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centrā, šie saistošie noteikumi būs piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai.

Iespēja paust savu viedokli saistībā ar plānotajām izmaiņām iedzīvotājiem ir vēl līdz 20. februārim:

  • elektroniski uz e-pasta adresi: [email protected];
  • sūtot pa pastu: Daugavpils pašvaldības centrālajai pārvaldei, K.Valdemāra ielā 1, Daugavpilī;
  • klātienē Daugavpils pašvaldības centrālās pārvaldes Informācijas birojā, K.Valdemāra ielā 1, Daugavpilī, darba laikā.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti