Sadaļas Sadaļas

Kultūra

Ar provokatīvu izrādi «Dzimumzīme» atklāj jauno «Dirty Deal Teatro» mājvietu Pārdaugavā

Kultūra

No dzimtzemnieka par valstsvīru - LNB izstāde "Valsts pirms valsts"

Daugavpils cietoksnis gatavojas Martas ballei

Daugavpils cietoksnis Muzeju naktī aicina uz Martas balli

Martas balle būs stāsts mākslas valodā par Latgales pelnrušķīti Martu Skavronsku – vienkāršu Daugavpils apkaimē dzimušu lauku meiteni, kura kļuva par Krievijas cara Pētera I sievu un vēlāk arī par imperatori Katrīnu I.

Martas balle ir viens no sestdienas Muzeju nakts pasākumiem Daugavpilī, kuras tradīcijas sākās pērn un jau pirmajā reizē pulcēja vairāk nekā 10 tūkstošus apmeklētāju. Martas ballē apmeklētāji ierodas senlaicīgos tērpos, cietoksnī notiek vairākas deju meistarklases, kas noslēgumā vainagojas ar krāšņu deju un tērpu parādi, kā arī ar baleta, deju priekšnesumu, operas koncertiem un uguns šovu.

Pilsētas galvenā mākslinieka vietniece un viena no šī pasākuma organizētājām Līga Čible stāsta: “Mēs tādā mākslas valodā pieskaramies vēsturei. Tā kā šogad Muzeju nakts veltīta šūpuļu tēmai, tad atcerēsimies, ka Martai te kārts šūpulis, mums būs šūpuļu izstāde; atcerēsimies, ka viņa pēc leģendām vai patiesībā bija veļas mazgātāja. Tad mums būs burbuļu šovs, būs izstāde, kurā stāstīsim, kā Marta mācījās krievu valodu, taisīsim grāmatu veco laiku stilā, drukāsim vēstures karti ar tā laika Dinaburgu.

Būs amatnieki, taisīsim īstu laivu. Otra sadaļa būs veltīta ballei, gan bērni, gan pieaugušie varēs mācīties manieres un balles dejas.”

Daugavpils cietokšņa pārvaldnieks Jānis Ostrovskis uzskata, ka šogad Martas balle būs vēl grandiozāka nekā pagājušajā gadā: “Šī pasākuma apjoms kļuvis vismaz trīs reizes lielāks. Ja pērn bija divas deju meistarklases, tad šogad jau četras, pērn meistarklase ilga stundu, šogad jau trīs stundas.”

Balles laikā notiek senlaicīgo tērpu parāde, daudzus tērpus gatavo biedrības “Atmiņu lāde” dalībnieces. Šogad tērpu sašūts vairāk – pērn bija seši, šogad to klāstu papildina vēl 15, un tie atainos Katrīnas I laikus.

“Mēs šujam stilizētus vēsturiskos tērpus gan lieliem, gan maziem,” skaidro viena no biedrības dibinātājām Irēna Voitāne. “Rīkojam tādu dāmu paradīzi, lai dāmas var pasēdēt, uzlaikot cepures, pamalkot tēju ar skaistām kūkām, iegādāties dažādas rotas.”

Tērpus rokdarbnieces šujot pusgadu, taču  uz sestdien gaidāmo Martas balli visi jau aizrunāti.

“Tērpi ir 18. gs. sākums un vidus, dāmas ir korsetēs, pasvītrota gurnu daļa. Jo lielāki gurni, jo bagātāka dāma; parūkas, augstas frizūras, neprecētām dāmām rotātas ar rozēm, precētām – ar briljantiem. Vīrieši – golfa zeķes, bikses līdz ceļiem, balti krekli, vestes ar spīdīgām pogām, uzsvārcis līdz ceļiem, parūka, balti cimdi, spieķi un protams manieres,” klāsta Voitāne.

Ideja par Martas balli Daugavpils cietoksnī nav nejauša – tā ir vēsture, kas celta gaismā, saka Līga Čible.

“Papētot šo tēmu, izrādās, ka Martas vectēvs nāk no Kalkūniem un ne velti Pēteris I piemin, ka viņa ir kurzemniece,” Čible skaidro. “Pagaidām nav noskaidrots, kur tieši ir dzimusi Marta, bet Daugavpils varētu būt tā vieta pa vidu starp Višķiem un Kalkūniem, kur rīkot šādu pasākumu.

Un cietoksnis arī nav nejauša vieta, lai arī cietoksnim ir tikai 200 gadi, bet Marta dzīvoja 330 gadus atpakaļ, tā bija cita pilsēta – Dinaburga. Bet arī šis cietoksnis nav nejaušs, jo Martas Skavronskas mazmazdēls imperators Aleksandrs I lika pamatus šim Daugavpils cietoksnim.”

Gaiss Daugavpils cietoksnī sestdien Muzeju naktī piepildīsies ar īpašu to laiku auru, kurā Latgales lauku meitene Marta izauga un veidojās par personību. Tās būs noskaņas, garšas, smaržas, sastaptie cilvēki tepat Latvijā – un kontrasti: Martas jau kā carienes un imperatores nokļūšana galmā – greznie tērpi, dārglietas, izpriecas, dejas un uguņošana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt