ĪSUMĀ:
- Jaunievēlētā Daugavpils dome negrib vasaras koncertzāli pilsētas centrā.
- Lēmums par atteikšanos no projekta pieņemts bez sabiedriskās apspriešanas.
- Projekta noraidīšanas oficiālais iemesls – pienācīgas vietas trūkums autostāvvietām.
- Koncertzāles projektā jau ieguldīti 25 000 eiro, rezervēti 220 000 eiro.
- Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš Oskara Stroka koncertzāles vietā grib rekonstruēt Stropu estrādi.
- Atteikšanās no vasaras koncertzāles projekta var nopietni apdraudēt Daugavpils izredzes kļūt par 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu.
"Saskaņai" vasaras koncertzāli Daugavpils centrā nevajag
Kopš Daugavpils domes priekšsēdētāja pirmā rīkojuma par darba grupas izveidi vasaras koncertzāles būvniecības projekta sagatavošanai pagājuši vairāk nekā seši gadi. Šajā laikā paveikts milzīgs darbs, sagatavojot nepieciešamos dokumentus, veicot izpēti un izvēloties koncertzālei piemērotāko vietu – pilsētas Centrālā parka malā. Ar radiniekiem saskaņota koncertzāles nodēvēšana Daugavpilī dzimušā pasaulslavenā komponista, par tango karali dēvētā Oskara Stroka vārdā.
Septembra vidū jaunievēlētā Daugavpils pilsētas dome, kurā vairākums mandātu ticis partijas "Saskaņa" deputātiem, nolēma atteikties no šīs ilgi lolotās ieceres, kas pilsētai izmaksātu 3,5 miljonus eiro.
"Ir jāsāk ar to, ka pamati ir bijuši iestādīti greizi. Lielākā daļa no Daugavpils iedzīvotājiem šo projektu nevienā brīdī nav atbalstījusi. Vēl jo vairāk – sabiedriskās aptaujas un publiskās apspriešanas rezultāti parādīja, ka atbalsta šāda veida iniciatīvai nav.
Mēs neturpināsim virzīt tos projektus, kurus vairākums iedzīvotāju neatbalsta," lēmumu skaidro Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.
Daugavpils Mūzikas vidusskolas direktors un iepriekšējā domes sasaukuma deputāts, komponists Aivars Broks ("Latgales partija") nav pārsteigts par šādu pavērsienu, mainoties varas partijām pilsētā: "Visi balsojumi, kuri skāra pilsētas centra attīstību, kultūrvides attīstību, kultūras attīstību, nāca no "Latgales partijas" un bija pretrunā ar "Saskaņas" vēlmēm, idejām un pārliecību. Un visos balsojumos viņi bija pret. Zināju, ka iegūstot vairākumu, viņi šos lēmumus uzreiz atcels."
Nekādas sabiedriskās apspriešanas nav bijis
"Kultūršoka" rīcībā esošā informācija liecina, ka šī gada jūnijā domes rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā jautājums par atbalstu koncertzālei nemaz nav bijis iekļauts. Arī Daugavpils domē "Kultūršokam" apstiprināja, ka par koncertzāli oficiālas sabiedriskās apspriešanas nav bijis. Aivars Broks ir pārliecināts, ka "Saskaņa" ņem vērā tikai sava elektorāta intereses: "Kam mums dārga koncertzāle, kam mums Eiropas kultūras galvaspilsēta? Labāk paaugstināsim jums pensijas, palielināsim pabalstus. Spēle ar elektorātu, kurš bieži vien vēl palicis Padomju Savienībā. Bet katrai vietai un katrai pilsētai jābūt elementārām lietām, un koncertzāle ir tā elementārā lieta. Visās Latvijas pilsētās ir koncertzāles, un neviens neprasīja, kāpēc tās būtu vajadzīgas."
Elksniņam nepatīk koncertzālei izraudzītā vieta
Kā galveno argumentu, kāpēc pieņemts lēmums atteikties no iecerētās Oskara Stroka koncertzāles, Andrejs Elksniņš publiski minējis pienācīgas vietas trūkumu autostāvvietām. Aivars Broks uzskata, ka tā vienkārši ir atruna: "Tam aiz muguras stāv sešu gadu ilgs darbs. Darbojas profesionāli cilvēki. Un atnāk viens Elksniņa kungs, nezinu, kas viņš pēc profesijas – advokāts, policists vai milicis, un saka, tur ir par maz vietas vai tur vēl kaut kas, jo tas der viņu elektorātam."
Daugavpils mākslas skolas "Saule" direktore un iepriekšējā sasaukuma deputāte arhitekte Inguna Kokina ("Latgales partija") atzīst, ka stāvvietu skaits nav pietiekams, bet tas ir risināms jautājums: "Šeit ir brīnišķīga situācija, ka objekts atrodas ļoti tuvu vēsturiskajam centram, bet, no otras puses, te vēsturiskā apbūve kara laikā ir zudusi un pēc kara izveidots parks. Ja ir vēlme un gribēšana, es domāju, ka teritoriju stāvvietām var atrast."
Vieta, kur bija iecerēta koncertzāle, nekad nav bijusi parka daļa. Izraudzītajā vietā agrāk atradās atrakcijas un pilsētas plānojumā šī vieta iezīmēta kā publiskas apbūves teritorija. Aivars Broks uzskata, ka koncertzāles atrašanās pilsētas centrā būtu tās lielākais pluss: "Tomēr tas ir domāts saviem iedzīvotājiem, tiem, kuri var atnākt. Nu nevar jau visi vietējie daugavpilieši braukt uz "Goru", uz Rīgu, Parīzi vai Ņujorku. Un tā mēs varam uzreiz paplašināt šo kultūras piedāvājumu."
Koncertzāles projektā jau ieguldīti 25 tūkstoši eiro
Pagaidām Daugavpils dome vasaras koncertzāles projektam ir iztērējusi 25 tūkstošus eiro. Tieši tik izmaksāja koncertzāles metu konkurss, kurā uzvarēja arhitektu birojs "ZGT". Atsakoties no projekta tālākas virzības, šī nauda uzskatāma par vējā izmestu. Andrejs Elksniņš uzskata, ka šie tēriņi ir uz iepriekšējā domes sasaukuma sirdsapziņas: "Mēs esam vairākkārt norādījuši, ka pilsēta ir domāta cilvēkiem, un jāatbalsta tās iniciatīvas un tie iedzīvotāju priekšlikumi, kuri attiecīgi nāk no viņiem. Vadībām, domēm nav jābūt atrautām no sabiedrības."
Lai gan jaunā Daugavpils dome ir atteikusies no koncertzāles projekta īstenošanas, pasūtījums izstrādāt koncertzāles celtniecības tehnisko projektu nav apturēts.
Tehniskā projekta sagatavošanas izmaksas lēšamas 220 tūkstošu eiro apmērā. Šī nauda ir rezervēta pilsētas attīstības un investīciju plānā. "Es ļoti ceru, ka nebūs tā, ka šodien mēs pasakām, nevajag mums to koncertzāli, un mēs apturam šo projektēšanu un, nedod Dievs, vēl nesamaksājam kaut kādu daļu naudas. Es ļoti ceru, ka pietiks prāta šo projektēšanu līdz galam novirzīt, samaksāt naudu, un tad, pēkšņi "Saskaņa" kļūst par kaut ko citu, nomaina nosaukumu, kļūst forša un saka: "Labi, celsim!" Un tad mēs varam turpināt to darīt," cerības izsaka Aivars Broks.
Elksniņš grib rekonstruēt Stropu estrādi
Oskara Stroka koncertzāles vietā Andrejs Elksniņš grib rekonstruēt Stropu estrādi pilsētas nomalē. Tā tika uzcelta 1940. gadā uz Trešajiem Latgales dziesmu svētkiem. 1959. gadā pārbūvēta, bet 2002. gadā pēc ugunsgrēka daļu estrādes nācās nojaukt. "Mēs plānojam realizēt šo projektu par godu Daugavpils pilsētas 750 gadu jubilejai, kur vienlaicīgi varētu notikt gan šie pilsētas jubilejas pasākumi, gan arī Dziesmu svētki," stāsta Elksniņš, apgalvojot, ka estrādes atjaunošanai sabiedrības atbalsts esot.
Tiesa arī par Stropu estrādes attīstīšanu sabiedriskā apspriešana nav rīkota, taču vietējie kultūras ļaudis atzīst, ka Daugavpilij vajadzīga gan koncertzāle, gan estrāde.
"Koncertzāle noteikti būtu svarīga dažādiem augstas kvalitātes koncertiem. Sevišķi vasaras periodā, jo pilsētai jau ir gan muzikālā augusta tradīcijas, gan simfoniskais orķestris. No otras puses, es domāju, ka estrāde būtu vieta masu pasākumiem, kas varbūt notiek viens, divi gadā," uzskata Inguna Kokina. Tam piekrīt arī Aivars Broks, norādot, ka estrāde nespēs īstenot koncertzāles funkcijas: "Tā ir estrāde, kura domāta lieliem retiem pasākumiem. Tur nevar būt katru dienu koncerti. Tur nav jumta, tur nav infrastruktūras, tā ir kā Rīgai Mežaparka estrāde. Tas neatrisina šo lietu, ka ir jābūt tādai zālei, kur ir jumts, kur ir visas ērtības māksliniekiem, kur var atvest jebkuru simfonisko orķestri vai kādu grupu un viss ir gatavs. Stropos tas nav iespējams. Ja grib to darīt Stropos, varbūt tas izmaksās vēl divreiz dārgāk."
Daugavpils bez koncertzāles var zaudēt cīņu par Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu
Pirms trīspadsmit gadiem, kad Kultūras ministrija ar Eiropas fondu atbalstu uzsāka īstenot reģionālo koncertzāļu tīklu, pieteicās arī Daugavpils, taču konkurences cīņā zaudēja Rēzeknei. Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta direktore Zanda Saulīte atceras, ka toreiz Rēzekne uzvarēja sava ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ, jo ir ērtāk sasniedzama no apkārtējām pilsētām. Svarīgs iemesls bijis kultūras piedāvājums, rēķinot uz vienu cilvēku, kas 2008. gadā Rēzeknē bijis daudzveidīgāks nekā Daugavpilij: "Otrs iemesls droši vien, kāpēc netika pieņemts lēmums uzsākt šīs investīcijas un būvēt koncertzāli Daugavpilī bija tāds, ka Daugavpils tajā brīdī gāja uz priekšu ar Marka Rotko mākslas centra izveidi."
Pērn visi, tostarp "Saskaņas", Daugavpils domes deputāti vienbalsīgi atbalstīja pilsētas vēlmi kļūt par 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu.
Starptautiskā žūrija, vērtējot Daugavpils piedāvājumu, norādīja, ka par spīti Marka Rotko mākslas centra jaudai, pilsētā nav pietiekoša piemērota kultūras infrastruktūra, lai tā spētu sarīkot Eiropas kultūras galvaspilsētas mērogam un kvalitātei atbilstošus pasākumus ar starptautisku rezonansi, pat pieņemot, ka Oskara Stroka koncertzāle būs. Daugavpils to savā pieteikumā bija apņēmusies uzcelt līdz 2027. gadam, tajā paredzot 1500 līdz 2000 skatītāju sēdvietas.
Vēstulē "Kultūršokam" Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš atzīst, ka "atbilstošas infrastruktūras neesamība var ietekmēt pieteikuma konkurētspēju."
Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš ir pārliecināts, ka atteikšanās no Stroka koncertzāles neapdraudēs viņa vadītās pilsētas izredzes kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu: "Es domāju, ka cāļus skaitīsim rudenī un vērtēsim, kādu Daugavpils pozīciju un vīziju akceptēs attiecīgi komisija, kura vērtēs Daugavpils domes pieteikumu."
Tehniski "cāļu skaitīšana", izvēloties 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu, gaidāma pavasarī. 2022. gada aprīlis ir termiņš, kad, ņemot vērā žūrijas ieteikumus, Daugavpilij ir jāpapildina un jāprecizē savs pieteikums. Daugavpils konkurentes šajā cīņā ir Jūrmala, Liepāja un Valmiera.
