Daugavas loki un Grobiņas arheoloģiskais ansamblis – ceļā uz pasaules mantojuma sarakstu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem un 1 mēneša.

Dabas parks "Daugavas loki" un Grobiņas arheoloģiskais ansamblis – šie ir divi Latvijas objekti, kas ir ceļā uz iekļaušanu UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Šonedēļ Latvijā ar 70 pasākumiem atzīmē UNESCO nedēļu, kas veltīta 25. gadadienai, kopš mūsu valsts pievienojās Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijai UNESCO.

"Daugavas loki" un to krāšņās ainavas

2010. gadā Krāslavas un Daugavpils novadi vienojās par kopīgu darbu dabas parka “Daugavas loki” kultūras un dabas vērtību saglabāšanā. Tagad tikšanās notiek biežāk, lai parks tiktu iekļauts nozīmīgo vērtību sarakstā. 

Daugavas lokus uzskata par senākajiem ielejas veidojumiem Latvijā. To garums ir četri līdz seši kilometri, un tie veido krāšņas ainavas Daugavpils un Krāslavas novados.

Pirms 26 gadiem ar mērķi aizsargāt un saglabāt unikālo dabu, augu un dzīvnieku pasauli, kā arī kultūrvēsturisko mantojumu tur izveidots dabas parks. Un jau piecus gadus tas ir iekļauts UNESCO Latvijas nacionālajā sarakstā.

Tikko pētnieki un eksperti tikās Naujenē, lai lemtu par iespēju iekļaut parku arī pasaules mantojuma sarakstā.

"Liela nozīme šeit ir vietējiem iedzīvotājiem, vietējai sabiedrībai (..), kā mēs paši redzam šo teritoriju, cik mēs esam ieinteresēti sargāt to un nodot nākamajām paaudzēm," sacīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize.

Daugavpils novada domes Attīstības nodaļas Plānošanas daļas vadītāja Olga Lukaševiča piebilda, ka salīdzinājumā ar vairākām citām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas parks "Daugavas loki" ir vairāk apdzīvota teritorija. Tāpēc svarīgi saprast, kā savienot cilvēka vajadzības un dabas vērtības.

Objektu iekļaušana UNESCO pasaules mantojuma sarakstā ir laikietilpīgs process, jo jāizvērtē vietas atbilstību daudzām specifiskām īpašībām.

"Tās ir arī autentiskuma un integritātes prasības, kas šajā vietā ir gana daudz. Oriģinālās substances vai, ja tas ir dabas mantojums, tad, teiksim, netraucēti biotopi un kur mēs esam saglabājuši šīs pamatvērtības," stāstīja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Ieva Švarca.

Svarīgi izveidot arī precīzus zinātniskos pētījumus, normatīvos aktus un tiesisko regulējumu par konkrētā objekta aizsardzību.

Daugavas loku iekļaušana UNESCO pasaules mantojuma sarakstā vēl atrodas sākuma stadijā.

Pirmais veicamais darbs: definēt, kas tieši te ir visunikālākais – upes tecējums, daba vai kultūrainava kopumā.

"Mēs runājam par pilskalniem, mēs runājam par sakrālo mantojumu, mēs runājam par dabas vērtībām. Mums jāsaprot, cik plašs ir tas tvērums," piebilda Švarca.

Tikmēr DAP pārstāve Zeize norāda, ka tiks izstrādāts dabas aizsardzības plāns aizsargājamo ainavu apvidum “Augšdaugava”.

"Daugavas loki iekļaujas šajā teritorijā. Un šeit visiem mums: gan atbildīgajām institūcijām, gan ekspertiem, gan pašvaldībām, gan intresentiem jānāk kopā un jau šī opcija arī jāskata caur šo prizmu," teica Zeize.

Šobrīd ceļu uz mantojuma sarakstu uzsākuši ir vēl divi objekti Kuldīgā un Grobiņā.

Grobiņa – vieta, kur pabijuši arī vikingi

Grobiņa ir senākā rakstos precīzi minētā apdzīvotā vieta Latvijā, kas 9. gadsimtā bijusi slavena ar saviem varenajiem kuršu vikingiem, līdz ar to nozīmīga vieta Baltijas jūras austrumu daļā.

Lai atklātu senās vēsturiskās liecības un tās saglabātu arī nākamajām paaudzēm, grobiņnieki aktīvi strādā, pilnveidojot pilsētvidi.

Lai izzinātu un iedzīvinātu Grobiņas vēsturi, kas stāsta par tālajiem vikingu laikiem, tūrisma kluba "Oga" jaunieši Ālandes upes ielokos pirms četriem gadiem izveidoja kuršu vikingu apmetni. Šovasar ar pašu rokām turpat blakus tapis arheoloģijas centrs. Tas ir neliels koka namiņš, atbilstošs 8., 9.gadsimtam. Tā kā pie mums tik senas būves nav atrodamas, tad paraugs ņemts no Birkas senpilsētas Zviedrijā.

"Kā mēs zinām, tad tai laikā namos skursteņu nebija. Pavards atradās pa vidu, un dūmi brīvi cirkulēja pa namiņu un jumta kori ārā. Mums bija interesanti uzzināt, kā uguns uzvedīsies," stāstīja Grobiņas tūrisma kluba "Oga" vadītājs Raimonds Reinis.

Grobiņas uzskatāmā vēsture meklējama zemes dzīlēs, tāpēc ne bez pamata tur ierīkota arī speciāla vieta arheoloģisko izrakumu eksperimentiem.

"Bedre ir speciāli izveidota, lai arī jebkurš tūrists varētu nākt un izmēģināt, kā ir būt arheologam un kā darīt šo pacietīgo darbu," teica Grobiņas tūrisma kluba "Oga" dalībniece Maija Kārkliņa.

Grobiņas arheoloģiskajā ansamblī ietilpst seši nozīmīgi arheoloģiskie pieminekļi. Tie ir četri senkapi, Skābaržkalns un senpilsēta, kā arī viduslaiku pils ar bastioniem.

"No pagājušā gada novembra intensīvi sākām strādāt pie projekta, kas paredz sakārtot pilskalna skatuvi un tai pieguļošo teritoriju, kā arī izveidot gājēju ietves no Skābaržkalna līdz Priedienu senkapiem," stāstīja Grobiņas novada Attīstības un uzņēmējdarbības nodaļas vadītājs Uldis  Ķepals.

Plānots, ka jau nākamajā vasarā Grobiņas pilskalna estrāde sāks piedzīvot savas pārvērtības, tāpat arī teiksmainās Ālandes upes ieleja.

UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā šobrīd iekļautas divas vietas Latvijā: Rīgas vēsturiskais centrs un Strūves ģeodēziskā loka punkti.

Pēc aptuveni trīs gadiem tiem pievienosies arī Kuldīgas vecpilsēta un Grobiņas arheoloģiskais ansamblis.

Tas, cik ilgā laikā arī dabas parks “Daugavas loki” nonāks sarakstā, atkarīgs no pašu pētnieku un ekspertu iniciatīvas, kā arī vēlmes pierādīt visai pasaulei, ka līdzīgas zaļās pērles nekur citur nav.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti