ĪSUMĀ:
- Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktās aptaujas datiem 252 skolās kā otrā svešvaloda tiek mācīta tikai krievu valoda.
- Skolas nevar nodrošināt izvēles iespējas otrās svešvalodas apmācībā, jo trūkst atbilstošu pedagogu.
- IZM atbalsta Valsts prezidenta Egila Levita iniciatīvu nākotnē vispār atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas.
- Izglītības sistēmas eksperte Rita Kaša aicina saglabāt vēsu prātu, lemjot par svešvalodu apmācības politiku Latvijā.
- Sākta parakstu vākšana, lai krievu valoda bērniem skolās būtu kā izvēles, nevis obligātais priekšmets.
- Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Konservatīvie) strādā pie ieceres, lai bērni, kuri atteiksies no krievu valodas apguves, varētu padziļināti apgūt STEM (fizika, ķīmija, matemātika, bioloģija, dabaszinātne) priekšmetus.
Krievu valodai kā otrai svešvalodai nav alternatīvas 252 skolās
Staļģenes vidusskolā, kas atrodas nepilnus 60 kilometrus no Rīgas, bērni otro svešvalodu nevar izvēlēties. Te var mācīties tikai krievu valodu. 4. klases skolēni Annija, Endijs un Eduards atzīst, ka ar runāšanu krieviski vēl tik viegli neiet. Ja būtu izvēles iespējas, Annija mācītos franču valodu, Endijs vācu vai ukraiņu valodu, kas gan nav ierakstīta valsts pamatizglītības standartā. Ukraiņu valoda šobrīd būtu arī Eduarda izvēle: "Viņiem ir interesanta valoda. Es to vēl nesaprotu, mums skolā lejā dzīvo ukraiņi, un man gribas ar viņiem komunicēt."
Staļģene nav vienīgā skola Jelgavas novadā, kura nevar nodrošināt skolēniem izvēli otras svešvalodas apguvē. Tāda pati situācija ir arī Elejas un Vircavas vidusskolās, jo nav skolotāju.
Staļģenes vidusskolas direktoram Aivaram Naglim ir bažas pat par turpmāku angļu valodas stundu nodrošināšanu bērniem: "Šobrīd mūsu skolai ir liels prieks, ka angļu valodas skolotāja gaida ģimenes papildinājumu. No otras puses – man kā skolas direktoram būs ļoti lielas problēmas uz šiem diviem gadiem sameklēt angļu valodas skolotāju. Mums skolā jau trīs gadus nav kadru mainības. Protams, ka mēs būtu priecīgi, ka uz mūsu skolu atnāktu arī jaunie pedagogi. Bet šobrīd nav neviena iesnieguma, neviens nestāv rindā, neviens nav zvanījis un teicis, ka gribētu strādāt Staļģenes vidusskolā par fizikas, matemātikas vai vēl kāda priekšmeta skolotāju."
Pēc IZM veiktās aptaujas datiem 252 skolās atbilstošu pedagogu trūkuma dēļ kā otrā svešvaloda tiek mācīta tikai krievu valoda.
IZM plāno krievu valodu aizstāt ar citu Eiropas Savienības valodu
Par spīti šiem rādītājiem gada sākumā Valsts prezidents Egils Levits nāca klajā ar iniciatīvu vispār atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas, to aizstājot ar citu Eiropas Savienības valsts valodu. Šo ceļu atbalsta arī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece: "Šā brīža situācija to tikai pastiprina, ka tas ir nepieciešams. Vienlaikus ir skaidrs, ka uzreiz vienā dienā sagatavot pedagogus diemžēl nevar. Mēs šobrīd vērtējam vairākus scenārijus. Vienu par pakāpenisko ieviešanu, tātad ar katru gadu. Tas ir gana ilgs process, kā to panākt. Pie nākamā gada budžeta vietu sadales noteikti izskatīsim iespēju papildu budžeta vietas nodrošināt tieši svešvalodu pedagogiem."
Pagaidām nav nekādu laika grafiku, cik ilgā laikā atteikšanās no krievu valodas kā otrās svešvalodas skolās notiks,
taču Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns apstiprina, ka viņa vadītā Latvijas Izglītības vadītāju asociācija šim scenārijam konceptuāli ir piekritusi: "Pedagogs būs atslēga šādai reformai no 2025., no 2027., no 2030. gada, grūti pateikt. Ziniet, tas būs saistīts ar to visu šausmīgi plašo darbu lauku, kas šobrīd ir uz galda, – ar visiem saturiem, naudām, augstāko izglītību, profesionālo izglītību."
Izglītības sistēmas eksperti aicina nestrēbt karstu
Rīgas Ekonomikas augstskolas un Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas centra pētniece Rita Kaša uzskata – izglītības sistēmas reorganizētājiem būtu jāsaglabā vēss prāts un jāskatās uz visu šo procesu ilgtermiņā: "Tas, ka mums nāk vēlēšanas oktobrī, protams, ir riska faktors, jo ir ļoti viegli vicināties ar valodas lietojuma karodziņu vienu vai otru politisko spēku interešu aizstāvības vārdā. Kas attiecas uz agresorvalodu, mums visu laiku notiek kari. Lielās valstis ļoti bieži iesāk karus.
Ja mēs raugāmies uz šo parametru, ka, lūk, agresora valodu nemācīsimies, tad atkarībā no tā, no kura skatu leņķa mēs skatāmies, kāda cita starptautiski nozīmīga valoda arī var tikt nosaukta par agresora valodu."
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece uzsver, ka plāns par atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas ir briedis jau ilgāku laiku: "Ar Krieviju jau arī pirms šī iebrukuma Ukrainā saites ir arvien mazinājušās un vienkārši nav tādas nepieciešamības cilvēkiem zināt šo valodu, jo ir daudzas citas, ar kurām var komunicēt."
IZM ministre Latviju neredz kā divkopienu sabiedrību
Anita Muižniece neredz arī vajadzību pēc krievu valodas zināšanām, dzīvojot Latvijā:
"Nē, mums nav divkopienu sabiedrības. Mums ir Latvijas valsts, kurā ir Latvijas pilsoņi, iedzīvotāji, un jebkuram, kurš šeit dzīvo, būtu jāzina un jāciena valsts valoda. Un tā jāiemācās."
Rīgas Ekonomikas augstskolas un Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas centra pētniece Rita Kaša šo ministres apgalvojumu nepieņem: "Ir mums šī divkopienu valsts, veidojusies visus padomju gadus. Mums būtībā bija divkopienu izglītības sistēma – krievu skolas, latviešu skolas, kas izveidoja un uzturēja šo sašķelto sabiedrības struktūru, un neatkarības gados mums ir veicies kaut kādā ziņā konsolidēties uz latviešu valodas pamata. Mani dara bažīgu šo citu valodu pastāvēšana izglītības sistēmā, un krievu skolām, kurām būtu jāpārvēršas par mazākumtautības skolām, kā piemēram, ukraiņu skola, būtu jākļūst par līdzīga veida iestādēm, kur latviešu valodā tiek nodrošināta lielākā mācību satura daļa, tajā pašā laikā tiek lietota mazākumtautības valoda tādā apmērā, kas ļauj tai saglabāties un cilvēki var to lietot, un kultūrvēsturiskais mantojums ģimenē nepazūd."
Staļģenes un Vircavas vidusskolas krievu valodas skolotājai Olgai Sorokai grūti izprast ministrijas bēgšanu no realitātes: "Vēsturiski latvieši kopā ar krieviem dzīvo sen jau un divas valodas skan vienmēr, un krievu valodas vide arī ir ļoti stipra. Man žēl tādus vārdus dzirdēt no... Es bērniem saku tā, ka jebkura valoda ir mūsu bagātība. Jebkura valoda, un krievu valoda arī. Tā ir kultūras sastāvdaļa un dod brīvību ceļot, strādāt kaut kur."
Vāc parakstus, lai ļautu krievu valodu apgūt kā izvēles priekšmetu
Vēl viena iespēja ir krievu valodu atstāt skolā kā izvēles priekšmetu. Ar tādu priekšlikumu pie sabiedrības vērsies cēsinieks Māris Kalniņš, kurš interneta vietnē "ManaBalss.lv" sācis parakstu vākšanu. Topošā skolēna vecāks stāsta, ka pēc kampaņas uzsākšanas saņēmis daudz pret sevi vērstu negatīvu komentāru: "Daudzi cilvēki vienkārši nesaprot iniciatīvas mērķi. Viņi pārprot un domā, ka es gribētu, lai krievu valoda Latvijā tiktu vispār aizliegta, kas galīgi nav manas iniciatīvas mērķis. Mans mērķis ir vienkārši 100% brīvprātība. Es esmu pats vecāks, man ir augošs bērns, kurš arī drīz ies skolā, un man liktos nepieņemami, ka bērnam nebūtu citas izvēles iespējas otrai svešvalodai kā krievu valoda. It sevišķi šī brīža notikumu kontekstā." Rita Kaša uzskata, ka vārds "izvēle" svešvalodas apmācībā ir atslēgas vārds: "Ir jāļauj vecākiem un bērniem izvēlēties, kādu otro svešvalodu mācīties. Ja šobrīd šī izvēle ir, kā noteikts pamatizglītības standartā, starp vācu, franču, krievu, valodu, tad būtu jādod šī iespēja."
Nākotnē krievu valoda – trešā izvēles svešvaloda
Domājot par tālāku nākotni, krievu valoda no stundu sarakstiem pavisam nepazudīs.
Izglītības sistēmas reorganizētāji redz krievu valodai nākotnē vietu kā trešajai valodai.
"Ir skaidrs, ka varētu būt pieeja, kur blakus angļu valodai ir jāizvēlas obligātā kārtā kāda cita no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Un tad kā trešā svešvaloda atbilstoši skolās, kur šāda iespēja pastāv, ģimenes, jaunieši var izvēlēties un turpinās izvēlēties krievu valodu," prognozē Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns.
Tikmēr, atgriežoties tagadnē, Izglītības un zinātnes ministrija meklē risinājumus, ko iesākt ar tiem skolēniem, kuru vecāki kategoriski atsakās no krievu valodas stundām.
"Mēs izskatām iespēju par to, ka šādos gadījumos, kad nav iespējams nodrošināt kādu citu svešvalodu, varētu pieļaut atkāpi.
Gadījumos, kad šī otrā svešvaloda ir krievu valoda un vecāki nevēlas to mācīties, tad to varētu aizstāt ar padziļinātu STEM jomas priekšmetu apguvi. Piemēram, dabaszinātni, fiziku, bioloģiju, ķīmiju.
Tādā veidā to varētu īstermiņā risināt," uzskata Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.
Līdz mācību gada beigām viss paliks pa vecam
Vēl šī mācību gada pēdējās skolas nedēļās krievu valoda būs jāmācās visiem, kas to iesākuši, jo, lai padziļināti apgūtu, piemēram, floru un faunu vai fizikas likumus, nepieciešami grozījumi izglītības standartā. Ministre norāda, ka tam nav vajadzīgs ļoti daudz laika, bet pirms saskaņošanas ar visām iesaistītajām pusēm viņa nevar droši apgalvot, ka tā notiks.
Kā zināms, vēl akūtāk par svešvalodu pedagogiem skolās trūkst eksakto priekšmetu skolotāju, turklāt pat tik lielā mērā, ka atsevišķos mācību priekšmetos stundas nemaz nenotiek.
Piemēram, 2020. gadā, skolēniem 1. septembrī atgriežoties skolas solos, visā valstī trūka 474 skolotāji. Staļģenes vidusskolas direktors Aivars Naglis iezīmē vēl drūmāku nākotni: "Šobrīd, kad mums te bija akreditācija, pamatskolā, neņemot vidusskolu un pirmskolu, vidējais vecums skolotājiem ir 54 gadi, bet – kas būs pēc 10 gadiem?"
