Sadaļas Sadaļas

Daba, kas iedvesmo kultūru – kultūras kanonu papildina Latvijas kanoniskās ainavas

Šogad aprit 13 gadu, kopš izveidots Latvijas kultūras kanons, kas ir mūsu nozīmīgāko kultūras vērtību izlase. Līdz šim tajā nemainīgi bija 99 vērtības septiņās kultūras nozarēs. Taču tik tikko kanona aprises paplašinātas ar vēl vienu jaunu sadaļu – "Ainavas". Ekspertu grupa spraigu diskusiju rezultātā tajā iekļāvusi astoņas kanoniskas Latvijas ainavas, kas jo īpaši spilgti atspoguļo Latvijas skaistumu un daudzveidību.

Kultūras kanons papildināts ar Latvijas kanoniniskajām ainavāmBaiba Kušķe

Kultūras kanona tīmekļvietnē katrai ainavai veltīts apraksts, ko veidoja eksperti Anita Zariņa un Oļģerts Nikodemus. To papildina fotogrāfijas, kartes, kinohronikas un citi materiāli.

Jaunā sadaļa izceļ ainavu kultūrvēsturisko vērtību un vienlaicīgi motivē doties ceļojumā pa Latviju, lai tās iepazītu klātienē.

Raimonda Paula "Nakts dziesma" ar Jāņa Anerauda vārdiem ir tikai viens no ļoti daudzajiem piemēriem, kas apliecina Latvijas ainavu kā iedvesmas avotu mākslas darbam. Konkrēti šajā dziesmā apdziedātie Abavas ozoli ir neatņemama tikko kultūras kanonā iekļautās Abavas senielejas ainavas sastāvdaļa.

Bet visas astoņas tagad kanonā iekļautās ainavas iedvesmojušas un arī turpina iedvesmot ne tikai māksliniekus, bet ikvienu cilvēku, tās veido mūsu identitāti un ietver sevī ļoti plašu kultūrvēsturisko spektru.

Tāpēc arī pelnījušas būt īpaši izceltas – uzsver projekta vadītāja Maija Treile.

"Ainava jau ir ne tikai dabas apstākļu kopums, bet arī mijiedarbība ar cilvēku, jo ainavas lielā mērā ir arī tomēr cilvēku ietekmētas. Un tāpēc man likās, ka ainavai noteikti ir vieta kultūras kanonā. Un vēl arī tas otrs apstāklis – es domāju, ka Latvijas ainavas tiešām ir ļoti būtiski ietekmējušas katra no mums identitāti un lielā mērā arī kultūras vides radītāju, mākslas radītāju dažādas izvēles, estētiskos uzskatus," saka Maija Treile.

Līdzās Abavas senielejas ainavai kanonā iekļauta arī Latvijas mežu ainava. Kā atklāj pētījumi, mūsu mežu ainava vai tās elementi saskatāmi teju 20% Latvijas mākslinieku gleznotajos darbos. Īpaši spilgti šai ziņā izceļas Vilhelms Purvītis, Rūdolfs Pinnis, Edgars Vinters.

Kanonā iekļauta arī Daugavas ainava, ko savos darbos plaši apcerējis Rainis, Andrejs Pumpurs, Aleksandrs Grīns, Vizma Belševica un daudzi citi, Zemgales līdzenuma ainavu savukārt ļoti spilgti tēlojuši Anna Brigadere, Edvarts Virza, Vilis Plūdons.

Kanonam izraudzīta arī Gaujas senielejas ainava, kas ir viena no krāšņākajām Eiropas mērogā. To ļoti daudz savā dzejā apjūsmojis Ojārs Vācietis, kādā dzejolī sakot, ka "Dievs bija iemīlējies, pasaulē laizdams Gauju".

Kanonā iekļauta arī mūsu piejūras ainava, Latgales ezeru ainava, kā arī Vidzemes pauguraiņu ainava. Viens no aprakstu autoriem, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesors Oļģerts Nikodemus – attiecībā uz to atklāj kādu ļoti interesantu faktu.

"Savulaik studentiem es uzdevu tādu jautājumu – kas tad ir tipiska Latvijas ainava? Viņiem bija arī jānorāda, no kuras vietas viņi nāk. Viņi – kopumā kādi 60 studenti – pārstāvēja visus Latvijas reģionus. Un tas interesantais moments bija, ka viņi atbildēja, ka tipiskākā ir Vidzemes pauguraiņu ainava. Un to, man šķiet, arī varētu būt ietekmējusi kultūras telpa, tie paši "Skroderdienas Silmačos" un citi Vidzemes iespaidā tapuši mākslas darbi. Tas piešķir tādu īpašu oreolu Vidzemei un liek uzskatīt tās ainavu par tipiskāko," stāsta Oļģerts Nikodemus.

Līdzās Blaumanim Vidzemes ainavas īpašo oreolu veidojuši arī Kārlis Skalbe, Brāļi Kaudzītes, komponisti Emīls Dārziņš, Andrejs Jurjāns, Marģers Zariņš, gleznotāji Kārlis Miesnieks, Biruta Baumane, Kristīne Luīze Avotiņa un daudzi citi.

Maija Treile un Oļģerts Nikodemus cer, ka ainavu iekļaušana kanonā būs ne tikai teorētisks svarīgu faktu apkopojums, bet motivēs cilvēkus arī darbībai.

"Man liekas, ka Ainavu sadaļa mudina to iepazīt arī praktiski – ar šobrīd ļoti aktuālo ceļošanu pa Latviju, kad var izstaigāt šīs vietas un reizē varbūt apskatīties arī citas kultūras kanona vērtības, jo lapā mums ir karte, kur var redzēt ar dažādu nozaru vērtībām saistītas vietas, un tas ir arī, man šķiet, interesants fokuss, ko var piešķirt kādam ceļojumam," norāda Maija Treile.

"Tās ainavas ir ievietotas kultūras kanonā, lai pirmkārt jau Latvijas cilvēki uz tām paskatās nedaudz savādāk. Tad, kad es gatavoju aprakstus, es ļoti daudzas grāmatas pārlasīju. Nu, kaut vai mēs paskatāmies tos pašus Virzas "Straumēnus" – es domāju, ka labāk Zemgales ainava nevienā grāmatā nav aprakstīta," uzsver Oļģerts Nikodemus.

Šobrīd jaunā ainavu sadaļa Latvijas kultūras kanona tīmekļvietnē ir pieejama latviešu un angļu valodā, bet drīzumā būs lasāma arī vācu un krievu valodā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt