Mākslas centrā “Zuzeum” 10. aprīlī Cirka dienu apmeklētāji var vērot pavisam citādu cirku. “Robežas” ir vispersonīgākais un emocionālākais Grosas skatuves stāsts, kurā viņa kopā ar latviešu mūziķiem Ēriku Kiršfeldu un Venti Zilbertu elpo Arvo Perta mūzikā un kurā izskan arī viņas rakstītā dzeja.
“Izrāde ir par cilvēka iekšējo cīņu, kā pieņemt un iemīlēt pašam sevi tādu, kāds esi. Tīkls šajā ziņā simbolizē sprostu, kurā esi sevi ieslēdzis un cīnies pret kaut ko,” stāsta Grosa.
Arvo Perts izrādi pagaidām vēl neesot redzējis, taču akrobāte plāno uzaicināt komponistu uz kādu no nākamajām izrādēm, jo ļoti vēlas, lai viņš to noskatās.
VSIA “Rīgas cirks” valdes locekle un cirka vadītāja Ināra Kehre stāsta: “Šogad svinam pasaulē cirkam 250, Rīgas cirka ēkai ir 130 gadu jubileja, un aprīļa trešajā sestdienā svin Pasaules cirka dienu. Mēs vēlējāmies salikt visus svētkus kopā un iezīmēt Rīgas cirku kā starptautiski nozīmīgu cirka attīstības vietu.”
Cirka vadītāja Ināra Kehre pēc amatā nostrādātā gandrīz gada secina, ka palēnām veidojas cita izpratne par cirku un uz izrādēm sākt nākt pat tie, kuri kādreiz to nav darījuši.
Par to liecina arī skatītāju viedokļi. Laikmetīgā cirka forma daudziem šķiet pazīstamāka nekā dzīvnieku cirks. Pārdomās dalās Grosas izrādes apmeklētājs Džeimijs Stainers: “Kad biju jaunāks, es redzēju cirka izrādes ar dzīvniekiem, un man tas vienmēr likās ļoti skumji. Šī izrāde ir lielisks apliecinājums, kā saglabāt tradicionālo cirka formu, demonstrējot cilvēka spēju robežas.”
Cirka dienās bez izrādēm un konferences iecerētas arī diskusijas par cirka ēku arhitektūru, jo patlaban norit arī vēsturiskā Merķeļa ielas nama rekonstrukcijas metu konkurss, kura rezultāti gaidāmi vasarā. Šobrīd Rīgas cirks ir pagaidu mītnes meklējumos un kā vienu no iespējamām izrāžu vietām arī turpmāk redz “Zuzeum”.
“Mums te patīk, un te arī skatītājiem ir ērti, bet ar to nepietiks, jo būs vajadzīgas arī lielākas zāles – jau rudenī mēs ceram parādīt vienu lielāka mēroga izrādi. Mēs runājam ar teātriem, jo viņiem ir lielas zāles; tās noteikti varētu būt arī koncertzāles, arī reģionālās koncertzāles,” stāsta Kehre.
