Čiekurkalna bibliotēka jau gadu desmitiem ir ļoti nozīmīga apkaimes kultūras saliņa. Tāpēc nav nejauši, ka tieši tās zaļajā teritorijā šovasar top “Bibliotēkas dārzs”, kultūrvieta Čiekurkalnā, kādas līdz šim vēsturiski šajā apkaimē nav bijis.
Pirms doties to aplūkot, apkaimes biedrības vadītāja Sandra Feldmane pievērš uzmanību mākslas darbam, kas uzgleznots uz garāžas sienas bibliotēkas pagalmā. Tā ir tēlaina, filozofiska kompozīcija siltās krāsās, tapusi pirms gada, un savā ziņā arī viena no iedvesmām, ka kultūrvietai jātop tieši šeit.
“Pirms gada mēs nolēmām, ka mums vajadzētu apkaimes svētkus uzrīkot, sākām runāties ar Rīgas Centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēku un sapratām, jā, šis pagalms ir piemērots, atbalstu saņēmām, un pirms gada šeit tapa arī ļoti skaists mākslas darbs uz garāžas sienas. Pēc tam jau, kad tas bija tapis, mēs sapratām – ak, Dievs, kā šī telpa ir pārvērtusies! Un principā jau skatījāmies otrpus sētai, kur ir pagalma paplašinājums,” skaidro Sandra Feldmane.
Bibliotēka šajā teritorijā sāka pilntiesīgi saimniekot tikai pirms trim gadiem, kad ēka un zeme nonāca Rīgas pilsētas īpašumā bibliotēkas vajadzībām, pirms tam šīs telpas tika īrētas no privātpersonas. Bibliotēkas vadītāja Aija Namavīra stāsta: “No sākuma šeit bija, protams, ļoti liela izgāztuve, Rīgas Centrālā bibliotēka sāka ar saviem spēkiem sakārtot minimumu, un pēc tam jau iesaistījās Čiekurkalna attīstības biedrība, lai šo teritoriju sakoptu tālāk, jo tiešām šī būtu ideāla kultūrtelpa Čiekurkalna iedzīvotājiem.”
Kā “Bibliotēkas dārzs” varētu izskatīties aptuveni pēc gada, kad būs izveidots? Sandra Feldmane vizualizē: “Mēs esam ienākuši otrajā teritorijā, tā saucamajā zaļajā teritorijā. Kā jūs redzat, tā nav liela, bet ir gana plaša, piemēram, tādam vidējam koncertam. Te, stūrī, mēs plānojam, ka būs skatuve. Pretējā pusē gara rinda ar stāvkrēsliem. Iespējams, būs galdiņš, kur šahu spēlēt. Šeit paskatieties, mums tāda maza liepu aleja. Tur ir doma uzlikt, piemēram, novusa galdu. Tātad tāda kultūras telpa, kur sanākt kopā dažādiem cilvēkiem, satikties. Jo, manuprāt, Čiekurkalns vismaz pēdējos gados iet to ceļu, ka cilvēki grib viens otru pazīt. Un šī būs telpa, kur aizvien satikties un kur arī jaunus cilvēkus iepazīt.”
Jau tagad bibliotēkā notiek dažādu paaudžu un dažādu interešu cilvēku satikšanās pasākumi. Viens no lielākajiem projektiem ir “Tavs un mans Čiekurkalns”, kas ceturtdien, 8. jūlijā, piedāvās dzimtu stāstu vakaru un ceļojošās izstādes atklāšanu.
Aija Namavīra stāsta: “Čiekurkalns ir unikāls ar savām dzimtām. Šeit dzīvo piektās, sestās paaudzes jau no Čiekurkalna pirmsākumiem. Ir celtas mājas, ir īrēti dzīvokļi. Un radās doma projektu paplašināt, izveidojot izstādi par dzimtas stāstiem. Pieteicās piedalīties desmit dzimtu. Un tika izveidota fotoizstāde ar fotogrāfijām un pašu dzimtu veidotajiem stāstiem.”
Šonedēļ nācis klajā arī kāds jaunums, ko Sandra Feldmane dēvē par gadsimta notikumu, un tas ir audiogids “Ieceļo Čiekurkalnā!”, kas iepazīstina ar 12 īpašiem rajona objektiem un ko bez maksas jebkurā diennakts laikā var izmantot ikviens interesents.
Objektu vidū ir gan Čiekurkalna slavenais ūdenstornis, gan unikālais Misionas draudzes nams, dēvēts par Čiekurkalna Gaudi, gan bijušais ugunsdzēsēju depo, tautā savulaik saukts par špricmāju. Par katru objektu audiogids piedāvā izzinošu informāciju, kurā nopietnība mijas arī ar amizantām detaļām. Klausītāji varēs uzzināt, piemēram, ka “Šreienbušas ugunsdzēsēji bija pirmie, kuri iegādājās modernu ugunsdzēsēju mašīnu ar signālu. Viņiem bija divi putu aparāti, automātiskā signalizācija pie depo, un, protams, visgarākās ūsas, kas ugunsgrēkos kalpoja arī kā savdabīgs filtrs pret dūmiem. Katras brīvdienas ugunsdzēsēju depo zālē otrajā stāvā tika rīkotas balles, kuras ļoti bieži beidzās ar kārtīgu izkaušanos. Ja kādam puisim zem acs bija zilums, tantes nekļūdīgi varēja apgalvot – šis špricmājā uz balli bijis!”
Kāda ir pašu čiekurkalniešu attieksme pret savu apkaimi – ļoti daudz par to pasaka Sandras Feldmanes un Aijas Namavīras teiktais.
“Čiekurkalnam ir tāds sauklis vairāk nekā 100 gadu – Čieris ir dzīve! Tā kā – Čiekurkalnā ir jādzīvo. Un, ja arī kāds cits atbrauc uz šejieni, viņš jūtas it kā citā republikā. Kā mans viens paziņa izteicās – tas ir neliels, savrups ciems pašā Rīgas centrā. Es domāju, ka ikviens, kas uz šejieni atbrauc, saprot šī rajona burvību,” spriež Aija Namavīra.
Savukārt Sandra Feldmane atzīmē: “Mums te apkārt ir vairākas Rīgas apkaimes, viena no tām ir Mežaparks. Un, ja Čiekurkalnu sauc par Čiekurkalna republiku, tad Mežaparku mums blakus – par Mežaparka karalisti. Un tad man šķiet – interesanti varētu būt šo republiku blakus karalistei ieraudzīt.”
No šīs nedēļas ikvienam ir iespēja iepazīt Čiekurkalnu, ņemot par palīgu jauno audiogidu, bet ceturtdien, 8. jūlijā, Čiekurkalna bibliotēkas pagalmā notiks apkaimes iedzīvotāju dzimtu stāstu vakars un ceļojošās izstādes atklāšana, ko kuplinās arī Antas Eņģeles dziedātās dziesmas.
