Labrīt

Aptauja: Tikai aptuveni 18% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka var ietekmēt Saeimas darbu

Labrīt

Īpašo bērnu vecākiem jācīnās arī ar sabiedrības pārmetumiem un aizspriedumiem

Cēsu Mākslas festivāla vadmotīvs šogad būs skaņa

Cēsu Mākslas festivālā šovasar – redzama skaņa, peldošs koris, Silvijai Radzobei veltīta basketbola spēle

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Lielas ambīcijas un augsta kvalitāte allaž raksturojusi Cēsu Mākslas festivālu. Festivāls arī šogad būs, un tā veidotāji sola – kvalitātes latiņa būs tieši tikpat augsta kā citkārt. Festivāls notiks tikai klātienē, nekādas attālinātas iespējas tas nepiedāvās.

Festivāls sāksies 25. jūlijā, un starp programmas pamanāmākajiem notikumiem ir festivāla lielā izstāde, kas šogad veltīta skaņai, kora “Kamēr…” muzikāli performatīvais piedzīvojums, atzīmējot savu 30 gadu jubileju, un teātra kritiķei Silvijai Radzobei veltīta basketbola spēle ar Latvijas garāko aktieru piedalīšanos.

“Vislielākais prieks, ka festivāls nav kaut kāds aizstājpasākums, kas aizstāj ko īstu. Mums ir izdevies principā festivālu noorganizēt pilnībā klātienē. Viss, kas notiks, būs dzīvs, viss, kas notiks, būs te un tagad,” uzsver festivāla direktors Juris Žagars.

Šādu pieeju viņš uzskata par īpaši modernu un pareizu šobrīd, kad visiem tik ļoti apnikusi attālinātā eksistence un mākslas baudīšana.

Žagars arī neslēpj, ka, pirmkārt, pārsteigums jau ir tas, ka festivāls vispār var notikt, otrkārt, ka var notikt klātienē, un visbeidzot - pārsteidzošā kārtā arī programmu izdevies noorganizēt tikpat bagātīgu kā citus gadus.

Šoreiz festivāla vadmotīvs būs skaņa – tīra, dabiska skaņa, kas dažādos kontekstos caurvīs visus festivāla notikumus.

Viss sāksies ar festivāla neatņemamās sastāvdaļas – lielās vizuālās mākslas izstādes atklāšanu, kam dots nosaukums ''Skaņa, ko redzam. Telpa, ko dzirdam''. Kuratore Daiga Rudzāte to dēvē par solidaritātes projektu ar latviešu māksliniekiem, jo būs skatāmi tikai pašmāju autoru darbi, galvenokārt radīti speciāli šai izstādei.

“Formā šī izstāde ir fokusēta uz skaņu, uz tās izpausmēm, un laikam pirmo reizi visu šo daudzo gadu laikā mēs esam tik ļoti cieši saistīti ar mūziku, beidzot un patiešām pilnā mērā atspēkojam šo savstarpējo sinerģiju. Es aicinātu visus būt ļoti vērīgiem, atvērtiem, ieklausīties. Varbūt kaut kādā mērā tas ir stāsts par to, kā mēs kļūstam pieauguši, tas ir stāsts par mūsu emocionālo trauslumu,” skaidro Daiga Rudzāte.

Lai arī netieši, izstādē neizbēgami ienāks šī laika noskaņas, piemēram, Pētera Līdakas veidotais mākslas objekts – abstraktais lidaparāts – ir kā atsauce gan uz lidmašīnu kā savdabīgu krīzes simbolu, gan bērnības dienu rotaļlietu, objekts būs skatāms uz terases un skanisks. Autors stāsta: “Es iedevu tādu nenopietnāku nosaukumu “Vējagrābslis”. Tā būs kā tāda spēļmantiņa vējam, kur spēlēties. Līdzīgi kā bērniem ir grabulīši virs ratiem uzkārti. Es ceru, ka būs vējains laiks, vējš iegriezīs kaut kādas daļas un kaut kādu skaņu dos arī katra detaļa atsevišķi.”

Muzikālo programmu savukārt tās veidotāja Indra Lūkina aicinājusi atklāt korim “Kamēr...”, kam šogad apaļa 30 gadu jubileja un ko ar festivālu vieno ilglaicīga sadarbība.

“Tas nav vienkāršs koris, tas ir unikāls koris. Mums ir bijusi izcila sadarbība, un es tiešām nezinu nevienu citu mūsu sadarbības partneri, kas būtu ar mieru lietū divas stundas uz skatuves gulēt slapjās peļķēs mākslas vārdā, kas būtu gatavi 10 grādos dejot uz skatuves mākslas vārdā. Tas ir koris “Kamēr...”,” uzsver Indra Lūkina.

Neordināras idejas koris “Kamēr...” gatavs īstenot arī šoreiz, Gaujas krastos pie Cēsīm aicinot uz muzikāli performatīvu piedzīvojumu “Kamēr... peld”.

Kā stāsta kora mākslinieciskais vadītājs un diriģents Aivis Greters – skanēs tikai latviešu komponistu mūzika.

“Mēs ar diviem plostiem dosimies viens otram pretī un tad savienosimies šajā koncertā. Jo simboliski šīs pandēmijas sakarā ir jūtamas tādas kā lielas ilgas vienam pēc otra,” skaidro Greters.

“Tā kā festivāls šogad ir ar apakšvirsrakstu, domājot par skaņu, par tīru skaņu, tad mūsu koncerts arī būtībā būs tāds mirklis ļoti vēlu vakarā, pulksten pusdesmitos, kurā mēs kopā ar dabas skaņām piedāvāsim tīru a cappella mūziku, tīru dvēselisku skaņu.”

Mūzikas sadaļā būs arī Sigvarda Kļavas veidota programma Latvijas Radio korim, kas izskanēs Cēsu Svētā Jāņa baznīcā, kā arī lielais brīvdabas notikums Cēsu Pils parka estrādē “Mēmais melnbaltais un Šostakovičs”. Tā pirmajā daļā mūsu izcilais virtuozs Reinis Zariņš kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri atskaņos Dmitrija Šostakoviča Pirmo klavierkoncertu, bet otrajā daļā orķestra sniegumā skanēs Šostakoviča mūzikas kompilācijas, kas saspēlēsies ar kino klasikas šedevru – Bastera Kītona mēmo komēdiju.

Festivālā neizpaliks arī kino programma, ko šoreiz veidojis filozofs Uldis Tīrons un kas būs skatāma Cēsu Laikmetīgās mākslas centra pagalmā, kā arī teātra izrāžu skate “Grand Prix”, kurai trīs izcilas izrādes izraudzījusies kino kritiķe Zane Radzobe. Tas ir Dailes teātra iestudējums “Māte”, Jaunā Rīgas teātra izrāde “Bītlu jaunais albums” un “Finlandizācija”, kas pārstāv Latvijas Nacionālo teātri.

Izrāžu skati papildinās vēl viens nebijis notikums, kuru atklāj Juris Žagars: “Projekts, ko mēs ar Vili Daudziņu izdomājām pirms pāris mēnešiem un kas sauksies “Silvijai Radzobei veltīta basketbola spēle ar Latvijas garāko aktieru piedalīšanos”.

Proti, no katra teātra būs izvēlēti Silvijas mīluļi, bet garākie aktieri obligāti, kas tiešām spēlēs basketbolu.

Zane Radzobe veido tekstus, un Valters Sīlis ir uzņēmies režiju. Tā, protams, būs performance, bet tas būs tāds joks, tāda improvizācija vai tāda refleksija par Silviju, kā tas bija, jo viņa bija cilvēks, pilns ar humoru.”

Četrpadsmitais Cēsu Mākslas festivāls sāksies 25. jūlijā un noritēs līdz 28. augustam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti