Cēsu mākslas festivālā šogad – Raimonds Pauls, «Tristans un Izolde», Hardija Lediņa iedvesmota izstāde

No 9. jūlija līdz 14.augustam Cēsīs notiks sešpadsmitais Cēsu Mākslas festivāls. Apmeklētājiem būs iespēja apskatīt trīs vizuālās mākslas izstādes un baudīt Riharda Vāgnera operu "Tristans un Izolde" pasaulslavenu dziedātāju koncertizpildījumā. Opera pilnā atskaņojumā Latvijā izskanēs pirmo reizi pēc 100 gadu pārtraukuma. Savukārt tradicionālajā brīvdabas notikumā Cēsu pils parka estrādē šoreiz uzstāsies Raimonds Pauls, Daumants Kalniņš un Latvijas Radio bigbends, informēja organizatori.

Cēsu Mākslas festivāla atklāšanas dienā, 9. jūlijā, plkst. 16.00 koncertzālē "Cēsis" skanēs Riharda Vāgnera operas "Tristans un Izolde" pilnatskaņojums. Kā norādīja rīkotāji, šis ir unikāls notikums, jo pēdējo reizi kas tāds Latvijā noticis tālajā 1921. gadā. Pēdējos gados parasti tika atskaņota kāda no operas daļām, turpretim Cēsīs varēsim dzirdēt visu uzvedumu, kur mūzika ilgst nedaudz vairāk kā četras stundas. No ķeltu leģendas pārņemtais Tristana un Izoldes stāsts ir viens no skaistākajiem mīlasstāstiem pasaules mūzikā, Cēsīs to izpildīs Eiropas operteātru zvaigzne, vācu tenors Marko Jenčs (Marco Jentzsch) un latviešu operdziedātāja Liene Kinča kā Tristans un Izolde, zviedru mecosoprāns Martina Dike (Martina Dike), vācu basbaritons Olivers Cvargs (Oliver Zwarg) un slavenais latviešu basbaritons Egils Siliņš. Operas koncertatskaņojumā Cēsīs piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Andris Poga.

Vizuālās mākslas programmā Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā no 9. jūlija līdz pat 14. augustam būs skatāma laikmetīgās mākslas izstāde "Zilā līča māja". Organizatori skaidroja: "Tās balsts ir Evitas Vasiļjevas un Kaspara Groševa sadarbība, kurā savienojas divas atšķirīgas un vienlaikus radniecīgas mākslinieciskās prakses, kurās būtiskas ir mākslas darbu attiecības ar telpu un tās elementiem. Ekspozīciju veidos mākslinieku veidotās skulptūras, instalācijas, lielformāta arhitektoniskas struktūras, video un gleznas, kas apdzīvos Cēsu Laikmetīgā mākslas centra arhitektūru. Projekts sasaucas ar NSRD (Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīcas) bagātīgo un pieblīvēto darbību un idejām par "aptuveno mākslu", pārceļot Hardija Lediņa utopisko Pārdaugavas ainavas zīmējumu "Zilā līča māja" (1984) uz Cēsīm, apņemot visu izstāžu ēku ar iegremdējošu, daudzslāņainu instalāciju. Sajaucot industriālās vides raupjumu ar instalācijas vibrācijām telpā, mākslinieki vēlas šķetināt un savirpuļot mūsdienu un nesenās pagātnes mākslas procesu dzinuļus, kas parādās gan izstādes izpildījumā, gan materiālos un to saspēlē, muzikāli un vizuāli." Izstādes kuratores – Daiga Rudzāte un Žanete Skarule.

Tāpat no 9. jūlija Cēsu Izstāžu namā būs apskatāma izstāde "Bruno Vasiļevskis. P.S." Tās uzmanības centrā ir viena no spilgtākajām personībām Latvijas 20. gadsimta otrās puses glezniecībā. Ekspozīcija iecerēta ne tikai kā atskats uz Vasiļevska daiļradi, bet arī kā "radoša izmeklēšana, tiecoties atklāt viņa gara radiniekus un atstātos nospiedumus Latvijas mākslas ainā". Izstādē līdzās Bruno Vasiļevska darbiem būs skatāmi Imanta Lancmaņa, Jura Pudāna, Maijas Tabakas, Miervalža Poļa, Līgas Purmales, Valda Līcīša, Līvijas Endzelīnas, Daces Lapiņas, kā arī Jāņa Blanka, Zanes Tučas un Jāņa Šneidera darbi. Izstādes kurators – Vilnis Vējš.

Koncertzāles "Cēsis" galerijā būs skatāma Daiņa Pundura izstāde "Lielo dzīvnieku gaidot". "Ekspozīcija ir iecerēta kā inscenējums pagātnē nenotikušiem notikumiem. Tajā keramikas trauki mijiedarbībā ar telpu un notikumiem var kļūt par mediju, sasniedzot ekspresijas intensitāti, kas robežojas ar fiziski sajūtamu klātbūtni," skaidroja rīkotāji.

Festivāla muzikālā programma turpināsies 5. augustā Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā, izskanot koncertam "Hildegardes meditācijas". Tas veltīts Bingenes Hildegardei – viduslaiku vizionārei, mūķenei, dziedniecei un komponistei, kuras darbus dzirdēsim programmā. Līdzās Hildegardes dziedājumiem koncertā būs arī 12.–13. gadsimta spāņu vokālā mūzika, Kastīlijas valdnieka Alfonso X kompozīcijas, renesanses meistara Orlando Gibonsa opusi, Parīzes Madlēnas baznīcas ērģelnieces Žannas Demesjē mūzika un Arvo Perta sakrālie šedevri. Koncertā piedalīsies vokālā grupa "Putni", ērģelniece Kristīne Adamaite, dziesminiece Anta Eņģele un sitaminstrumentāliste Virdžīnija Laube-Vītiņa. 

Savukārt par tradīciju kļuvušais festivāla brīvdabas notikums būs vērojams 7. augustā plkst. 19.00 Cēsu pils parka estrādē. Skaistajā un ainaviskajā estrādē vasaras vakara noskaņās apmeklētājus priecēs Raimonds Pauls, Daumants Kalniņš un Latvijas Radio bigbends kopā ar stīgu grupu. Koncertā līdzās Ineses Zanderes iedvesmotām tarantellām, vīgriežu valšiem, sapņiem, cielavām un cīruļiem būs populāras un sen iemīļotas Maestro dziesmas ar Alfrēda Krūkļa dzeju, klausītāji varēs atsaukt atmiņā lieliskās balādes ar Imanta Ziedoņa tekstiem, un programmā iekļauts arī Raimonda Paula 60. gadu ikoniskais instrumentālais skaņdarbs "Dienvidu akvareļi".

Festivāla satelītpasākums – audiovizuāla performance "Klusums krīt" ar virtuālu kori, kas norisināsies 12., 13., un 14. augustā. veidots kā veltījums holokaustā iznīcinātajai Cēsu ebreju kopienai. Kā atklāja veidotāji, "Klusums krīt" ir lūgšana par mirušajiem ar mūzikas un valodas klātbūtni. Performance noritēs mežā, kurā nacistiskās okupācijas laikā 1941. gada augustā tika nogalināti 200 ebreji. Tās veidotāji – idejas autori Krista Dzudzilo un Reinis Dzudzilo, komponists Krists Auznieks, jauniešu koris "Kamēr..." un diriģents Aivis Greters.

Kā jau katru gadu, festivālā varēs vērot arī kino un teātra programmu. Atzīmējot izcilās kinozinātnieces Valentīnas Freimanes 100 gadu atceres jubileju, apmeklētāji varēs skatīties viņas veidoto četru zviedru kino klasikas filmu izlasi, kura līdz šim vēl nav izrādīta. Tāpat iecerēts teātra izrāžu cikls ''Grand Prix''.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt