Jaunās Vidzemes koncertzāles "Cēsis" atklāšanas koncertā sestdien, 31.maijā, piedalīsies starptautiski atzīti Latvijas mākslinieki un trīs Baltijas valstu diriģenti. Koncerta zvaigznes – dziedoņi Inga Kalna, Aleksandrs Antoņenko un Egils Siliņš, kā arī Latvijas Nacionālās operas (LNO) solistes Ieva Parša un Kristīne Zadovska. Klausītājus priecēs arī pianisti Reinis Zariņš (Londona) un Armands Ābols (Čīle), čelliste Kristīne Blaumane (Londona), komponists un džeza pianists Raimonds Pauls, kvartets "Rix", Latvijas Radio koris diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģenti Andris Poga (Latvija), Gintars Rinkevičs (Lietuva) un Pauls Megi (Igaunija).
Lielā zāle (foto: Kaspars Garda)
Mums visiem šķita svarīgi, lai koncertzāles "Cēsis" atklāšana būtu svinības ne tikai latviešu mūzikai un Vidzemes novadam, bet vienlaikus tie būtu svētki plašākā nozīmē - kā Baltijas vienotības apliecinājums," uzsver koncertzāles mākslinieciskais vadītājs un valdes loceklis, komponists Arturs Maskats. Tāpēc pie diriģenta pults stāsies gan igaunis Pauls Megi, kurš ilgus gadus bijis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenais diriģents, gan lietuvietis Gintars Rinkevičs, kurš savukārt bijis Latvijas Nacionālās operas diriģents.
"Arī komponistu izvēle nav nejauša - lielāko programmas daļu aizņems latviešu mūzika, un visi autori tā vai citādi saistīti ar Cēsīm vai Vidzemi," stāsta Arturs Maskats, kurš pats dzimis Vidzemē. Tiesa gan, viņa darbi koncertā neskanēs.
Programmā iekļauta Alfrēda Kalniņa, Marģera Zariņa, Imanta Kalniņa, Kristapa Pētersona, Santas Bušs, Emīla Dārziņa un Pētera Vaska mūzika, kā arī Džakomo Pučīni, Morisa Ravela un Dobrinkas Tabakovas darbi.
Vienlaikus Arturs Maskats atgādina, ka svarīgs ir ne tikai 31.maijs, kurā ieskanēsies pirmie svētku akordi, bet arī 1.jūnijs, kad koncertzāle "Cēsis" būs atvērta Cēsu pilsētas un visa novada pašdarbības kolektīviem, jo pašdarbības tradīcijas Cēsīs allaž bijušas spēcīgas.
Inese Zagorska atklāj, ka koncertzālē darbs turpināsies visu vasaru, katru nedēļas nogali: "Vēlamies parādīt galvenos virzienus, kādos darbosies koncertzāle, un kādas būs tās iespējas. Būs gan Dailes teātra viesizrādes, gan tiks rādīta laikmetīgā māksla, kas ienesīs pasaules elpu, būs arī kino vakari un Cēsu mākslas festivāla pasākumi. Maza pauze gaidāma tikai septembrī, lai ievilktu īsu elpu pirms jaunās sezonas uzsākšanas."
Kopumā Vidzemes koncertzāles "Cēsis" lielā zāle spēs uzņemt 800 klausītāju, savukārt balkona daļā skatītāju vietas iespējamas arī skatuves daļā - gluži tāpat kā Pleijela zālē Parīzē.
Koncertzāles vadītāji izmēģinājuši arī dažādus akustikas pārveides variantus: ir skaidrs, ka jaunajās telpās labi skanēs gan simfoniskie opusi un cilvēka balss, gan kamermūzika un senie instrumenti. "Bet katra zāle ir jāiesilda," norāda Arturs Maskats.
Koncertzālē "Cēsis" būs arī trīs mazās zāles, no kurām viena būs ērģeļu zāle: tajā atrodas vēsturiskas ērģeles, ko dāvājusi Leipcigas pilsēta. Instruments labi harmonē ar simtgadīgo ēku. Vēl koncertzāle lepojas ar izcilu "Stainway" flīģeli.
Ar ko Vidzemes koncertzāle "Cēsis" būtiski atšķirsies no Latgales vēstniecības "Gors" un topošās koncertzāles "Lielais dzintars" Liepājā?
Cēsu koncertzāles sākuma grauds ir simtgadīgā ēka, kas reiz bijusi Cēsu Viesīgās biedrības nams. Arhitekts Juris Poga interjera elementos to arī labi parādījis. Šeit ik uz soļa redzama vēstures elpa, kas labi papildināta ar laikmetīgiem risinājumiem. Mūsu trumpis - neesam uzcēluši šo namu no jauna, bet esam turpinājuši vēsturi, izceļot visu labo, kas šeit bijis," Vidzemes koncertzāles unikalitāti argumentē Inese Zagorska. Viņa ir pārliecināta, ka stingrus pamatus koncertzāles tapšanai iemūrējis Cēsu mākslas festivāls, kas šogad risināsies jau astoto reizi.
"Latvijā paredzu kultūras uzplaukumu: beidzot viss vairs nekoncentrējas tikai Rīgā. Koncerti ir izpārdoti arī ārpus galvaspilsētas. Protams, tas nozīmē arī atbildību: koncertzāļu piedāvājums veido publikas gaumi, skatījumu uz mākslu," uzsver Inese Zagorska.
Publicitātes attēls
Arturs Maskats ir pārliecināts, ka koncertzāle "Cēsis" ir likumsakarīgs un vērtīgs posms Latvijas reģionālo koncertzāļu ķēdē: "Ilgus gadus akadēmiskie mūziķi cieta no tā, ka rūpīgi gatavotās augstvērtīgās programmas ārpus Rīgas tā īsti nevarēja atskaņot atbilstošas koncertzāles trūkuma dēļ. Tagad ir Rēzekne, Cēsis, Ventspils, būs arī Liepāja, tāpēc spilgtākās programmas būs iespējams parādīt vairākkārt. Un, kaut arī Valmiera ir tepat mums līdzās, kultūras ceļi ir iestaigāti: mūsu piedāvājumam jābūt tik interesantam, lai klausītājam būtu, ko izvēlēties."
Vidzemes koncertzāles "Cēsis" atklāšanas koncertu tiešraidē plkst. 19 pārraidīs Latvijas Radio 3 "Klasika", savukārt plkst. 21.25 koncerts būs skatāms Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā.
