''Re, kur ir Čārlzs Dikens, kopoto rakstu daži [sējumi], es, piemēram, rakstus cenšos likt malā vai drusciņ augstāk.'' - Cēsnieks Oļģerts Tīliks, rādot, kādas grāmatas ir tobrīd pieejamas apmaiņas plauktā, ir savā ziņā uzņēmies šefību par to, lai te būtu kārtība:
''Nu tur vējš pūš, lietus nāk; es cenšos viņas smuki sakrāmēt plauktiņā, iekšā ielieku. Tas nenozīmē, ka es te stāvu un guļu pie tā grāmatu ķopša, nu tā nav, pa reizei es viņu pieskatu. Ja piebrauc autobuss un es te trāpos, un viņi prasa par kādu tēmu, es jau drusciņ orientējos, šo to es esmu lasījis, šo to es zinu no tās lietas, tā kā mani tīri par šo tēmu maisā iebāzt nevar. Sākās jau viss kādus piecus sešus gadus atpakaļ, kad šo ķopsi uztaisīja, es viņu pa rūjieniešu modei saucu par ķopsi - grāmatu ķopsis, tas tā smuki izklausās un, paldies Dievam, tas ķopsis turas''.
Oļģerta Tīlika apzīmējums ''grāmatu ķopsis'' savā ziņā arī tam atbilst, jo savdabīgo Stāstu torni jeb nojumi stacijas laukumā ir grūti kaut kā noraksturot. To pirms gadiem sešiem vasaras skolas laikā veidoja topošie arhitekti kā dāvanu Cēsu pilsētai. Un tagad jau cēsnieki ielāgojuši, ka te var gan grāmatas atnest apmaiņai, gan arī atrast sev ko vērtīgu. Stāstu tornī ielūkojas ne viens vien.
Oļģerts Tīliks stāsta, ka grāmatu apmaiņas punktu izmanto gan paši cēsnieki, gan apkārtējo pagastu iedzīvotāji, kuri brauc uz Cēsīm un arī no tālākām vietām:
''Apmaiņa notiek, te ar mašīnām no Siguldas brauc, valmierieši brauc, kā viņi saka - jums Cēsīs tik forša vieta, mums Valmierā tādas nav, jūs esat baigie malači.
Cēsīs ir vairākās vietās [apmaiņa], bibliotēkā arī savs plauktiņš, pensionāru biedrībai savs, tad ir Harmoniju namā savs plauktiņš iekšā.''
Sarunā iesaistās arī uz staciju ejošais jūrmalnieks Jānis Drozdovskis, viņš stāsta, ka šajā pusē esot lauku mājas, tāpēc bieži ir Cēsīs un, protams, ielūkojas arī grāmatu plauktā.
''Vai, un kā vēl, te es atradu ''Apvāršņa'' sēriju, tagad, pateicoties šitam es būšu visu ''Apvāršņa'' sēriju nokomplektējis. Piemēram, sieviešiem šūšana un visas šitādas lietas, jauniešiem ir grāmatas. Grāmatu lasīšana jau man ir kopš bērna kājas,'' stāsta Drozdovskis.
Vienīgi, kā atzīst grāmatu plaukta apmeklētāji, skumji, ka šo apmaiņas plauktu ielāgojuši arī vietējie bezpajumtnieki, kuri grāmatām saredz citu, itin praktisku, īslaicīgu vērtību.
Nāk vasara un kā stāsta Oļģerts Tīliks, būs vairāk grāmatu un arī lasītāju, bet šī, viņaprāt esot arī laba vieta, kur nereti var satikt interesantus cilvēkus.
Bez Oļģerta Tīlaka grāmatu apmaiņas jeb Stāstu torni cenšas uzmanīt arī pāri ielai esošās Cēsu bibliotēkas darbinieces, kuras pa reizei te ielūkojas, un, ja ir kāds vērtīgs izdevums, tas aizceļo jau zem nopietnāka jumta - uz bibliotēku, kur arī ir savs grāmatu apmaiņas plaukts. Un starp atnestajām ir izdevies ne vienu vien vērtīgu grāmatu atrast.
