Ojāra Vācieša pieminekļa idejas pamatā ir viņa dzejoļu krājuma "Zibens pareizrakstība" poētika. Piemineklī dzejnieka portrets ir atveidots zibens šķērsgriezumā, savukārt dzejnieka dzīvesbiedres Ludmila Azarovas kapavieta iecerēta kā balta lode, simbolizējot saulesgaismu, līdzsvaru un sievišķo pilnību.
"Pieminekli veido tumši pelēkais granīts, kas ir stinguma, varenības un nesalaužamības simbols, un tajā ir zāles "plaisa", kas ir divu globālu dzejnieka daiļrades tēmu - turpināšanās un uzdrīkstēšanās - vizuāla simboliska interpretācija. Šī maigā, laicīgā, iznīcīgā un vienlaikus mūžīgā zāle, jo tā "dzimst" katru pavasari un "mirst" rudenī, piemineklī simboliski atdala šīs saules un aizsaules daļu. Tā ir kā uzdrīkstēšanās izlauzties un turpināties. Arī pati daba, saules gājums piedalās atdusas vietas ieceres īstenošanā. Saule nekad neatspīdēs no kapavietas simboliskās aizsaules daļas - ziemeļu puses, bet dienas gaitā apspīdēs apmeklētājiem pieejamo daļu no austrumiem līdz pat rietumiem," stāsta Inguna Rībena.
Vācieša portreta maketu veidojis tēlnieks Gļebs Panteļejevs, bet kalšanas darbus granītā veic Guntis Pandars. Lai pabeigtu visus tēlniecības darbus, dzejnieka kapavietas sakārtošana Carnikavas kapsētā turpināsies vēl vairākus mēnešus. Tās svinīga atklāšana iecerēta šogad.
