Labrīt

Junkera runā paredz akcentu uz Eiropas Savienības nākotni un vairāku problēmu risinājumiem

Labrīt

Latviešu uzņēmēji Lielbritānijā par "Brexit" cēloņiem un ietekmi

Kultūras kanons: Antra Medne par Čaka dzejoļu krājumu "Mana paradīze"

Čaka krājums «Mana paradīze» un dāvana katrai sievietei

Divu nedēļu garumā Latvijas Radio aktualizē Latvijas Kultūras kanonā iekļautās vērtības. Šoreiz literatūrzinātniece, Čaka muzeja vadītāja Antra Medne stāsta, kādēļ kanonā iekļauts Aleksandra Čaka dzejoļu krājums „Mana paradīze”.

"Tas laiks, kad Aleksandrs Čaks strādā pie šī dzejoļu krājuma, ir apmēram no 1925. līdz 1931.gadam," par Aleksandra Čaka dzejoļu krājuma „Mana paradīze” tapšanu stāsta Antra Medne. "Krājums "Mana paradīze", manuprāt, ir populārākais vairāku iemeslu dēļ, bet viens no iemesliem, protams, ir tas, ka šajā dzejoļu krājumā ir visslavenākie, vispopulārākie Aleksandra Čaka dzejoļi "Atzīšanās", "Tev", "Miglā asaro logs", "Meitenei tramvajā". Šie skaistie mīlestības dzejoļi šajā grāmatā ir apvienoti 1930.gada 29.jūlijā. Kad Čaks uzraksta dzejoli, kas sākas ar vārdiem "Miglā asaro logs...", viņš nolemj to kādai uzdāvināt. Pēc pāris dienām, 31.jūlijā, ir Angelikas. Viņš piezvana Angelikai Blauai, savai senai paziņai, tuvai draudzenei, un saka, ka ir uzrakstījis dzejoli, ko gribētu viņai uzdāvināt vārdadienā. Un viņi satiekas tajā vakarā Dzirnavu un Tērbatas ielas stūrī."

Kā stāsta pētniece, Čaks šo dzejoli dāvinājis vairākām meitenēm.

"Tā kā šis dzejolis ["Miglā asaro logs"] nav dāvināts vienai konkrētai meitenei, tad, man liekas, mums ir tiesības arī šodien uzskatīt, ka Čaks ir dāvinājis šo dzejoli katrai no mums," noslēdz stāstījumu Medne.

Plašāk par Aleksandru Čaku un viņa darbiem, kas iekļauti kanonā, - Latvijas Kultūras kanona mājaslapā.

Latvijas Kultūras kanons izveidots pirms nepilniem 10 gadiem – ar mērķi izcelt mūsu nācijas sasniegumus. Tagad, gaidot valsts simtgadi, Latvijas Nacionālā bibliotēka atjaunojusi kanonam veltīto mājaslapu, kā arī izveidojusi īpašu tam veltītu orientēšanās spēli, kas norit pa visu Gaismas pils ēku.

Mājaslapā varam ieklausīties dažādu nozaru speciālistu teiktajā par kanona vērtībām, un dažas viņu atziņas dzirdēsim arī rubrikā.

Rīt rubriku noslēgsim ar stāstu par vērtību, kas iekļaujas kanona Skatuves mākslas sadaļā, un tas ir Alvja Hermaņa Jaunais Rīgas teātris.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt