Tas ir vajadzīgs tādēļ, ka mēs esam pamodušies pēc daudziem gadiem un redzam, ka mediju vide mums ir nozagta. Mums – nevis kaut kādiem mūziķiem, bet mums, latviešiem.”
„Iepriekšējās atbildīgās personas ir dāļājušas valsts vērtības ar nosaukumu „FM apraides licences” pa labi un pa kreisi,” skaidro Būmeisters, nenosaucot konkrētus vārdus un iestādes, taču uzsverot, ka tas ir pēdējais sauciens pēc palīdzības, jo, no rīta pamostoties, ir grūti izdzirdēt ne vien latviešu mūziku FM viļņos, bet pat latviešu valodu.
Autortiesību uzraudzības organizāciju iekasētā nauda ir tik liela, ka mūziķis vienā vai divos koncertos tādu summu var nopelnīt, stāsta mūziķis, ar to vēloties pamatot, ka kvotu ieviešana ir principa nevis naudas jautājums.
"Ja neskaitām Latvijas Radio 2, kurš ekskluzīvi spēlē Latvijā ražotu mūziku, šobrīd pēc radiostaciju atskaitēm vidēji 11-12% ir Latvijā radītas mūzikas īpatsvars radio," šā brīža situāciju raksturo Būmeisters.
Kā iepriekš vēstīts, otrdien, 25.februārī, Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijā deputāti konceptuāli atbalstīja latviešu mūzikas kvotu noteikšanu raidstacijās. Šādu ierosinājumu virzīja Latvijas Mūzikas industrijas attīstības biedrība. Biedrības mērķis ir, lai no nākamā gada oktobra Latvijas radio stacijās vismaz 40 % atskaņotās mūzikas būtu Latvijā radīta vai Latvijas mūziķu izpildīta. Pusei no tā jābūt valsts valodā. Tas palīdzēšot gan pašmāju mūzikas nozares attīstībai, gan stiprinās latvisku kultūrtelpu.
