Valsts policija un Valsts ieņēmumu dienests (VID) biļešu spekulācijas jautājumu kā karstu kartupeli met no vienām rokām otrās. Policija lielākoties iejaucas tikai biļešu viltojumu gadījumos, kad vienu un to pašu interneta biļeti sakopē un pārdod vairākiem cilvēkiem, jo kriminālprocesu var uzsākt tikai gadījumos, ja pierādāms, ka andelmanis tīšuprāt apmuļķojis vairākus pircējus. Turpretī oriģinālu biļešu tālākpārdošana par sakāpinātu cenu neesot policijas kompetence.
“Tas, teiksim tā, ir brīvais tirgus - varu pirkt un pārdot, par kādu cenu vēlos. Cits jautājums, vai šie te komercdarījumi tiek atbilstoši reģistrēti, bet par to atbild VID, kuram jākontrolē, vai tiek nomaksāti nodokļi,” stāsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.
Savukārt VID nepieļauj iespēju, ka situāciju būtu jārisina, kontrolējot vien to, vai par tālāk pārdotajām biļetēm nomaksāts nodoklis. “Te tomēr ir jāskatās dziļāk - ja tā ir neatļauta darbība, tad ir jādomā par konkrētiem instrumentiem, lai šo darbību likvidētu saknē,” komentē VID ģenerāldirektores vietniece nodokļu jautājumos Dace Pelēkā.
VID skaidro, ka gan Jaunais Rīgas, gan arī citi teātri un dziesmu svētku rīkotāji saņem valsts finansējumu. Tāpēc biļetes uz to sarīkojumiem drīkst pārdot vienīgi uzņēmumi, kas uzvarējuši publiskajos iepirkumos šīs funkcijas veikšanai.
Taču, kā atzīst Pelēkā, pagaidām neviena institūcija nav deleģēta regulēt situāciju melnajā biļešu tirgū, un VID vēl tikai domā par atbildības uzticēšanu jomas pārstāvjiem - Valsts policijai un Kultūras ministrijai.
Risinājumu gadiem ilgušajai situācijai neredz arī Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte. Viņas pieredze liecina, ka mēģinājumi risināt jautājumu vienmēr apstājušies pie tā, ka krāpniecību ar biļešu tālākpārdošanu nav bijis iespējams pierādīt. Pujāte cer, ka cīņu par biļetēm uz nākamo Dziesmu un deju svētku koncertiem vismaz daļēji atvieglos plānotās papildu vietas gan Mežaparka estrādē, gan Daugavas stadionā.
Uzņēmuma “Biļešu paradīze”, kas jau četras reizes bijis oficiālais Dziesmu un deju svētku biļešu tirgotājs, vadītājs Ēriks Naļivaiko ir pārliecināts, ka pasākumu biļetes ir pārāk lētas, tāpēc arī rodas ažiotāža un skandāli. Naļivaiko stāsta, ka ministrijai un svētku organizatoriem piedāvājis vairākus ārvalstīs pārbaudītus risinājumus, taču pagaidām dzirdīgas ausis tie neesot sasnieguši.
“Ja Mežaparkā ir 23 000 vietas, bet biļešu pircēju skaits, kas interneta veikalā ienāk iekšā uzreiz vienā brīdī, ir 150 000, nu, ko viņi darīs ar tām 23 000 biļetēm, kā viņi tās sadalīs? Es teiktu, ka tas ir nevis sociālais taisnīgums, bet tā ir cilvēku pazemošana,” skarbs ir Naļivaiko.
Toties ekonomists Pēteris Strautiņš uz situāciju raugās gluži pragmatiski. Viņaprāt, sludinājumu portālos atrodamās cenas zināmā mērā norāda uz to, cik skatītāji patiesībā būtu ar mieru maksāt par pasākumu apmeklēšanu. Taču, ja rīkotāji vēlas saglabāt mākslas pieejamību arī mazāk pelnošo ļaužu vidū – jāsamierinās ar melnā tirgus līdzāspastāvēšanu.
“Es drīzāk ieteiktu atzīt realitāti un paņemt to naudu, ko var paņemt (..). Varbūt var darīt kā aviosabiedrības, pārdodot pirmās biļetes par vienu cenu, bet tad pamazām ceļot cenas uz augšu... Jā, tas skan tā skarbi, tas ir pretrunā ar lozungu “mākslu tautai”, bet tiešām visa tauta tāpat nevarēs redzēt,” pauž ekonomists.
Savukārt Jaunā Rīgas teātra (JRT) pārstāvji no komentāriem šajā jautājumā atsakās, aizbildinoties ar to, ka nupat ažiotāža ap izrādes “Brodskis/Barišņikovs” biļešu cenām kļuvusi aplami lielāka par tās māksliniecisko vērtību. JRT norāda, ka aizvien uzskata, ka teātra biļete nav pielīdzināma kurpju pārim vai vecam televizoram, kuru par paša izvēlētu cenu varētu tirgot internetā.
To, kādēļ teātra biļetes tiek tirgotas tālāk par daudz lielāku cenu, raidījuma sazvanītie un satiktie biļešu pārdevēji skaidro dažādi. Vienam, kas par biļeti 20. rindā kāroja saņemt 120 eiro, tomēr pēc nelielas kaulēšanas bija gatavs to pārdot arī par 80 eiro, šī summa nepieciešama operas biļetes iegādei. Turpretī cits par biļeti prasa 150 eiro, jo vēlas atgūt tos 300 eiro, ko pats, alkstot redzēt šīs sezonas dižpārdokli, samaksājis kādam interneta tirgonim, bet vēlāk negaidīti dāvanā saņēmis vēl divas ieejas kartes.
Tigotāju vidū gan ir ne tikai kultūras pasākumu cienītāji. Neizpratni par cilvēku apmātību ar izrādi pauž pārdevējs, kas par 90 eiro vērto vietu ceturtajā rindā cer dabūt 500 eiro un pat vairāk.
"Es domāju, ka tuvojoties izrādei, cena kāps. Cilvēki taču rindā stāvēja piecas stundas. (..) Nesaprotu, kāpēc tāda ažiotāža,” teic pārdevējs.
Jau ziņots, ka JRT jauniestudējums "Brodskis/Barišņikovs" ar slaveno aktieri un baletdejotāju Mihailu Barišņikovu galvenajā lomā sabiedrībā ir raisījis lielu ažiotāžu. Sākoties biļešu pārdošanai, uz izrādi biļetes tika izķertas jau pirmajā dienā. Savukārt tagad sludinājumu serverī "ss.lv" atrodami sludinājumi gan ar vēlēšanos iegādāties biļetes uz šo izrādi, gan arī par to pārdošanu. Internetā piedāvāto biļešu cenas svārstījās amplitūdā no 60 līdz 300 eiro, tiesa gan, dārgāko biļešu pārdevēji par savu nosaukto cenu piedāvā iegādāties divas biļetes.
