Brīvdabas muzeju vadīs Ķergalve; konkursa līdere atsauc kandidatūru ministrijas atbalsta trūkuma dēļ

Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju turpmāk vadīs līdzšinējā Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības vadītāja Zanda Ķergalve, bet konkursa līdere Una Sedleniece savu kandidatūru atsauca ministrijas atbalsta trūkuma dēļ.

Brīvdabas muzeju vadīs Ķergalve; konkursa līdere atsauc kandidatūru ministrijas atbalsta trūkuma dēļMāra Rozenberga

Jautājums par Brīvdabas muzeja direktoru pievērsis plašu uzmanību tā iepriekšējās vadības dēļ: 11 gadus direktore bija Ilze Millersone, ar kuru Kultūras ministrija mēģināja pārtraukt darba attiecības jau pirms sešiem gadiem. Taču viņa tiesas ceļā amatu atguva. Aizpērn muzejam radās problēmas atjaunot akreditāciju. Un šajā pavasarī ministrija Millersoni atlaida, pamatojot to ar dažādiem pārkāpumiem.

Trīs mēnešus pēc konkursa izsludināšanas ceturtdien noskaidrota jaunā muzeja vadītāja. Ķergalve kopš 2009. gada vada Rīgas kultūras iestāžu apvienību, bijusi arī 2008. gada dziesmu svētku un „Rīgai 800” organizatoru vidū. Kā galveno prioritāti jaunajā amatā viņa uzsvēra muzeja unikālo kultūras mantojumu, bet pirmie uzdevumi būšot iepazīties ar muzeja dokumentāciju, izvērtēt personālu un finansējuma izmantošanas kārtību.

Muzeju padomes lēmums par Brīvdabas muzeja vadību

Muzeju padomē Zandas Ķergalves kandidatūru atbalstīja 8 cilvēki, 5 atturējās un 2 balsoja pret. Padome kā konsultatīva institūcija arī sniedza savus ieteikumus:

1. Kultūras ministrijai noteikt komisijas izvēlētajai kandidātei pārbaudes laiku Muzeja direktora amata pienākumu veikšanai, definējot konkrētus, Muzeja darbībai un attīstībai būtiskus uzdevumus;

2. ņemot vērā situāciju Muzejā, ko raksturo problēmas pamatfunkciju, īpaši Nacionālā muzeju krājuma pārvaldības un saglabāšanas profesionālā nodrošināšanā, ilgstoši un sistemātiski personālvadības un saimnieciskās darbības trūkumi, kas ir lieguši Muzejam savlaicīgi veikt akreditāciju, aicinām Kultūras ministriju pievērst pastiprinātu uzmanību Muzeja, tais skaitā direktora amata pretendenta darbībai, sniedzot nepieciešamo atbalstu un konsultācijas.

„Paralēli ekspozīcijai – šīm brīnišķīgajām ēkām, vēstures liecībām – gan materiālajām, gan nemateriālajām – es tomēr šo muzeju redzu arī kā vietu, kur mēs mācāmies par Latvijas valsts nacionālās pašapziņas veidošanās pirmsākumiem. Es pie tā turēšos un uzskatu, ka man iedotais uzticības mandāts ir tam, lai muzejs strādātu atbilstoši likuma nosacījumiem, saglabātu savu kultūras mantojumu – tas ir primāri –, un, protams, lai attīstītos par sabiedrībai pieejamu un interesantu muzeju un brīvā laika pavadīšanas vietu, kur atgriezties vēl un vēl,” sacīja Ķergalve.

Jaunajai vadītājai vajadzēs stingru mugurkaulu, lai pieņemtu arī nepatīkamus lēmumus, atzina Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš, kurš kopš pavasara pildīja Brīvdabas muzeja direktora pienākumus:

„Arī man šajā īsajā brīdī ir atsūtīta sūdzība no darbinieka, kurš nav apmierināts, ka viņam ir jāstrādā. Daudziem cilvēkiem ir jāsaprot, ka ir jāstrādā un ka mēs dzīvojam citā vidē, nevis Sūnu ciemā.”

Preses konferencē gan atklājās, ka augstāko punktu skaitu no 16 pretendentiem žūrijas vērtējumā saņēma cits kandidāts, kurš beigās pieteikumu atsauca. Latvijas Radio zināms, ka tā bija ilggadēja muzeju nozares speciāliste un no šodienas – arī Muzeju padomes priekšsēdētāja Una Sedleniece.

Viņa savulaik bija Brīvdabas muzeja direktora vietniece un pirms sešiem gadiem jau uzvarēja direktora konkursā, taču nevarēja tajā palikt, jo savu amatu attiesāja viņas priekšgājēja Millersone.

Sedleniece pašlaik ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktora vietniece. Viņa sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka lēmumu par izstāšanos no konkursa pieņēmusi pēc tam, kad kopš  pēdējās kārtas bija pagājušas jau vairāk nekā četras nedēļas, bet sarunās ar ministrijas vadību tā arī neradās pārliecība par atbalstu viņas kandidatūrai.

„Starplaikā biju uzaicināta uz vairākām sarunām ar ministrijas vadību – ministru un valsts sekretāri –,

un šo sarunu gaitā man nostiprinājās pārliecība, ka manai kandidatūrai nav nepieciešamā ministrijas vadības atbalsta.

Domāju, ka šāds atbalsts muzeja aktuālajā situācijā ir absolūti nepieciešams, lai novadītu tās pārmaiņas, kādas muzeju sagaida jau tuvākajā nākotnē. Izjutu, ka Kultūras ministrijas vadība vairāk sliecas uzticēties citam kandidātam tieši šajā direktora amatā. Es to pieņemu un respektēju – tā tas konkursos notiek,” stāstīja Sedleniece.

Viņa uzsvēra, ka neiebilst pret konkursa norisi un arī neliegs padomu jaunajai direktorei, ja būs tāda vajadzība. Nozares ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) gan vilcināšanos komentēja ar nevēlēšanos pieņemt sasteigtus lēmumus, kas viņam iepriekš esot pārmests, jo abi augstāk novērtētie kandidāti bijuši ļoti spēcīgi.

„Beigu beigās es sapratu, ka nevaru vilcināties pārāk ilgi, un nolēmu virzīt uz muzeja direktora amatu to kandidātu, kurš bija ieguvis vislielāko punktu skaitu. Ar šādu mutisku rīkojumu vērsos pie valsts sekretāres, kura man atbildēja, ka mans lēmums ir novēlots, jo kandidāts, kurš bija ieguvis augstāko punktu skaitu, jau ir uzrakstījis atteikumu.”

Zanda Ķergalve stāsies Brīvdabas muzeja direktora amatā novembra vidū.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti