Jaunā izstāde Brīvdabas muzejā ir vizuāli krāšņa un krāsaina, jo tāda arī ir daļa no katoļu garīdznieku tērpiem un citām baznīcā redzamām tekstilijām.
Katrai garīdznieka tērpa daļai un krāsai ir sava simboliska nozīme, un arī par to var uzzināt izstādē, bet galvenais akcents tajā šoreiz ir uz rokdarbiem, kas ir neatņemama liturģisko tekstiliju daļa.
Baznīca savulaik bija viena no pirmajām vietām, caur kuru sabiedrībā ienāca jaunākās Eiropas tendences, un to vidū arī jaunumi rokdarbu tehnikās un sasniegumi audumu darināšanā.
Arī latviešu sievietes to visu noskatījās un pēc tam centās iemācīties, lai šīs tehnikas izmantotu arī savu apģērbu rotāšanā, stāsta izstādes zinātniski pētnieciskā satura autore, muzeja Etnogrāfijas departamenta vadītāja Aija Jansone: "Rokdarbi savulaik visā Eiropā caur baznīcu, muižu un pilsētu nonāca līdz zemniekiem. Viņi redzēto centās atdarināt, sev piemērot, vadoties no savām iespējām un zināšanām, un to, ko nezināja, to, protams, dabūja mācīties klāt."
Izstādē skatāmās tekstilijas aptver laika posmu no 17. gadsimta nogales līdz 20. gadsimtam. Tie galvenokārt ir katoļu priesteru apģērbi un tos papildinošas daļas ar specifiskiem nosaukumiem – alba, komža, ornāts, dalmatika, kapa, stola, birete un citiem.
Visi šie apģērbi ir bagāti ar rotājumiem un izšuvumiem, un izstāde piedāvā iepazīt dažādās rokdarbu tehnikas – aplikāciju, krustdūrienu, ķēžu dūrienu, spodrdūrienu, tamborējumu un citus.
Ekspozīciju aizsāk koši sarkans apmetnis, saukts par kapu, izšūts aplikācijas tehnikā, nācis no Asūnes katoļu dievnama. Aija Jansone lēš, ka kapa darināta 19. gadsimta nogalē: "Zīmējumā jau parādās jūgendstils, baltas magones, pavisam modernas. Un kas ir raksturīgs visām liturģiskajām tekstilijām, tās ir savam laikam ļoti modernas, laikmetīgas. Jo visi jaunie rokdarbu veidi, kas nāk lietojumā Eiropā, caur baznīcu un muižu nonāk pie zemniekiem. Ļoti bieži no tā, kāda tehnika ir izmantota konkrētās tekstilijas rotāšanā, mēs to varam datēt, jo nekur jau baznīcā nav pierakstīts, kurā gadā un kas to ir taisījis."
Senākie eksponāti izstādē ir no 17. gadsimta nogales, un tie ir no damasta auduma darinātie liturģiskie apģērbi, tāpat gana senas ir arī tekstilijas, uz kurām redzami tā sauktie "zelta izšuvumi" – ļoti specifisks rokdarbs, kas prasīja ne tikai zināmas prasmes, bet arī īpašus izejmateriālus un darbarīkus.
Atsevišķs stends izstādē veltīts izšuvumiem ar ķēžu dūrienu. Aija Jansone iepazīstina: "Šis nāk no Asūnes baznīcas, tas ir uz dabīgā zīda šūts ķēžu dūriens ar šīm senajām 17., 18. gadsimta itāļu metāla mežģīnēm, tā kā tas ir unikāls priekšmets. Un vēl viens no paņēmieniem, kā rotāt liturģiskos apģērbus, ir izmantot jau gatavus greznos Ķīnas zīdus. Šim paņēmienam mēs esam atvēlējuši vienu stūri, kur redzams, kā ar trīs dažādiem Ķīnas audumiem tiek rotāti apģērbi."
No Ķīnas nācis, bet 19. gadsimtā izplatīts daudzās Eiropas zemēs ir spodrdūriens, un izstādē varam redzēt, kā šī izsmalcinātā tehnika parādās garīdznieku tērpos, tāpat kā krustdūrienā veiktie izšuvumi.
Izstādes centrā uzmanību piesaista trīs manekeni, uz kuriem redzami priesteru tērpi, darināti no brokāta auduma: "Audums, kurā ir ieausti brokāta diegi. Tas ir iznēsājies, laika zobs ir darījis savu. Bet no kurienes tas ir nācis? Agrāk bija tāda pieredze, ka bagātās, augstdzimušās kundzes savus kāzu tērpus atdāvināja baznīcai, kas tad tika izārdīti un no tiem uzšuva baznīckungiem tērpus. Es domāju, ka šie tērpi ir radušies šādā ceļā."
Izstāde noslēdzas ar balto stūrīti, kurā redzamas altārsegas, tās Aija Jansone sakārtojusi pa rakstu veidiem, un viņai ir arī savi vērojumi, kādi tad bijušie paši iecienītākie raksti Latvijas tamborētāju vidū: "Izrādās, ka populārāki ir tā saucamie ģeometriskie raksti, saulītes, tādi romantiski motīvi, un tie liturģiskie ir drusku mazāk. Kāpēc? Tāpēc ka tamborēja jau vietējās sievas, un, kas viņām patika, ko viņas zināja, to viņas arī tamborēja. Ļoti bieži, kad paskatās pārējos ekspedīcijas vākumus, tieši tādi paši tamborējuma raksti ir dvieļos, palagos un tā tālāk. Tā kā viens cilvēks tamborēja gan baznīcai, gan sev, un līdz ar to tas viss tā kopīgi savijās un savstarpēji kultūras ietekmējās."
Izstāde "Rokdarbi liturģiskajās tekstilijās" ir tikko vaļā vērta un dod ieskatu Latvijas rokdarbu attīstības vēsturē no nedaudz neparastāka skatupunkta, kas labi sasaucas arī ar gaidāmajām Lieldienām.
Nedēļas nogalē muzejā notiks arī "Satiec savu meistaru" pasākumi, kuru laikā piektdien un svētdien izstādē būs izzinošas ekskursijas, tām gan pirms tam ir muzejā jāpiesakās.
