Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Jaunatnes teātrim 80! Sarunas ar Jaunatnes teātra aktrisi Antu Krūmiņu

Meteņu masku taka Brīvdabas muzejā

Brīvdabas muzejs aicina uz Meteņa masku taku

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, noslēdzot maskošanās sezonu, no 22. janvāra līdz 21. februārim aicina uz tradicionālo un košo Meteņa masku taku. Muzeja apmeklētāji varēs izzināt pavasara iezvanītāja Meteņa maskošanās tradīcijas, dažādas paražas un ticējumus, kā arī masku simbolisko nozīmi, informēja muzeja pārstāve.

“Metenis ir dieva dēls, kas atnes pavasari, pareizāk sakot, to dīkstu, kas ir pavasarī. Un, pirmkārt, tā ir kustība.

Ķekatu maskām ļoti raksturīgas ir ēveļskaidas, sarkanās lupatiņas, kuras ir dzīvības enerģija. Vīrišķās maskas jeb budēļi ir auglības modinātāji,” skaidroja muzeja pasākumu organizatore Inga Siliņa.

“Meteņa laikā jeb ziemas-pavasara pārejā maskotie viesi visbiežāk bija auglības gari (budēļi), zemes-mājas gari (ķekatas) vai kādi citi dzīves kārtības uzraugi (suksuļi, skutelnieki). Tā kā šajā laikā jūtama pavasara tuvošanās un dabas atmoda, masku gājienos īpaši aktualizējas auglības tēma. Jautrība, smiekli, lekšana, trokšņainas izdarības ir jo sevišķi raksturīgas Meteņa masku gājieniem. Budēļos senāk gājuši vīrieši, ķekatās lekušas sievietes. Daudzviet tieši ar Meteņa dienu izbeidzās maskošanās, tāpēc šī tradīcija bija iecienīta un īpaši skaļi atzīmēta,” par maskošanos tradīciju pastāstīja masku pētniece Aīda Rancāne.

Tradicionāli Metenī katrā mājā aicināja maskotos ļaudis, jo tie nesa mājai svētību un auglību. Gājējiem bija rokās paegļa vai egles rīkstes (dzīvības rīkstes), ar kurām tika pērti visi mājinieki. Vadonis jeb budēļu tēvs parasti nesa līdzi steberi (auglības saišķi) – divus sīpolus un burkānu.

Metenī auglību veicināja arī ar spriganu dancošanu un kāju rībināšanu, jo, rībinot zemi, to modina.

Muzeja pārstāvji atgādināja, ka ar Meteņa dienu saistās arī dažādi ticējumi:  "Finanšu prognozes izteica, uz cirvja kāta noliekot gaļu un maizi – ko suns ņems pirmo, tas tai gadā būs dārgāks. Labu ražu savukārt piesaistīja, vizinoties no kalna ar kamanām – jo garāks brauciens, jo garāki lini un kaņepes. Ja kamaniņas apgāžas – būs daudz linu gubu. Ziemas priekus savulaik apvienoja ar noderīgo – jo lielāku sniega bumbu uzvelsi, jo lielākas kāpostiem galviņas. Piedomāts bija arī pie tā, lai bērni skolā labi mācītos – Meteņos bērnus meta pāri žogam kupenās."

Muzejā līdz 21. februārim ir apskatāma ne tikai Meteņa masku taka, bet arī tradicionālo masku izstāde “Starp divām saulēm”. Šoreiz izstāde apskatei ir eksponēta netradicionāli – caur Hernhūtiešu saiešanas nama logiem. Izstādi veidojuši masku pētnieki Aīda Rancāne un Andris Kapusts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt